E-talons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
E-talona nolasīšanas iekārta.

E-talons ir Rīgas sabiedriskā transporta elektroniskā biļete. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas Rīgas sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās 2007. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. 2007. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta ASV kompānija ACS jeb Affiliated Computer Services, Inc.. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī Parīzē, Lionā, Tulūzā, Varšavā, Cīrihē, Hjūstonā, Monreālā un Melburnā.[1]

Ieviešanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E-talons logo.

No 2008. gada 1. oktobra tika uzsākta pieteikšanās E-talonam, aizpildot anketu un nosūtot to Rīgas Satiksmei pa pastu vai iesniedzot to jebkurā Rīgas Satiksmes kasē. Pieteikšanās bija obligāta iedzīvotājiem, kuriem bija piešķirti Rīgas Domes atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanai. Lai atvieglotu pieteikšanos E-talonam, no 1. oktobra Rīgas Satiksme atvēra klientu apkalpošanas centrus, kuros bija iespējams iegūt nepieciešamo informāciju par E-talonu, aizpildīt pieteikuma anketas, kā arī nofotografēties un bez maksas iegūt anketai nepieciešamo fotogrāfiju.[2]

Sākotnēji tika plānots, ka elektroniskā biļete Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta 2009. gada 1. martā, tomēr Rīgas Satiksme nolēma noteikt pārejas laiku E-talona ieviešanai, jo uzņēmums saprata, ka vēl ir daudz neskaidrību gan pasažieriem, gan sabiedriskā transporta vadītājiem. Tas nozīmē, ka no 1. marta sabiedriskajā transportā vēl turpināja darboties arī vecā samaksas kārtība.[3] 2009. gada 1. marts — visos Rīgas sabiedriskā transporta veidos pakāpeniski sāka ieviest vienoto elektronisko biļeti jeb E-talonu. Jaunās sistēmas ieviešana tika sadalīta vairākos posmos. E-talona projekta 1. posms tika ieviests no 1. marta. No šīs dienas pie tramvaju un trolejbusu vadītājiem vairs nevarēja nopirkt vecā parauga braukšanas biļeti, bet viņi biļeti drukāja paši no īpašām uzstādītām pultīm.

Nākamais posms tika ieviests no 1. aprīļa, kad paralēli jau esošajai norēķinu sistēmai sāka darboties arī jaunie viedkaršu lasītāji. Daudzviet pilsētā tika izvietoti viedbiļešu jeb kartona biļešu ar mikroshēmu tirdzniecības automāti. No 1. aprīļa tajos varēja iegādāties un papildināt biļetes, kas der 5, 10 vai 20 braucieniem vai arī konkrētam dienu skaitam.

Pesonalizētais un nepersonalizētais E-talons.

Tomēr jaunās sistēmas ieviešana neiztika arī bez starpgadījumiem. 1. aprīlī pasažieri daudzviet nevarēja apmaksāt brauciens ar viedbiļeti — dzelteno E-talonu, kurā glabājas biļete 5, 10 vai 20 braucieniem. Problēma radās tādēļ, ka līdz 31. martam karšu lasītājiem bija uzlikts aizliegums noskaitīt samaksu par braucienu, taču 1. aprīlī, kad elektroniskajiem norēķiniem vajadzēja sākt strādāt, pretēji plānotajam, aizliegums automātiski neatcēlās. Kļūme gadījās tiem transportiem, kas izgāja pirmajā maiņā, tiem, kas izbrauca otrajā, tā jau tika novērsta. Arī 2. aprīlī pasažieriem radās līdzīga rakstura problēmas atsevišķos transporta līdzekļos, taču dienas laikā tās novērstas.[4] [5]

Visi E-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no 2009. gada 1. maija. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.[6] Tarifs netika mainīts un palika 0.40 Ls par vienu braucienu.

Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni latu, un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 5,5 miljoni latu.[5] E-talonu iegādāties un papildināt var vairāk nekā 300 tirdzniecības vietās visā Rīgā. Pakāpeniski pilsētā tiek izvietoti arī 46 biļešu automāti.[7]

No 2013. gada 1. oktobra ar e-talonu varēja norēķināties arī vilcienos Rīgas robežās, tas ir, no Rīgas Pasažieru stacijas līdz Vecāķu, Juglas, Dārziņu, Baložu un Babītes stacijām.[8] To varēja izdarīt tikai tie, kuriem ir piešķirts kāds no braukšanas atvieglojumiem Rīgas sabiedriskajā transportā, piemēram, skolēni, studenti, pensionāri vai invalīdi. Atšķirībā no autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem, kur e-talona nolasītājs ir piestiprināts noteiktā vietā, vilcienos e-talonu varēja reģistrēt pie konduktora-kontroliera. Starp PV un Rīgas domi tika noslēgts līgums līdz 2014. gada 31. augustam, kas paredzēja, ka RD katru mēnesi maksās PV 41 500 € par e-talonu lietošanu vilcienos. Tā kā pēc līguma beigām 2014. gada 31. augustā vienošanās starp PV un Rīgas domi par e-talonu turpmāku lietošanu netika panākta, no 2014. gada 13. septembra e-talonu lietošana vilcienos tika pārtraukta.[9]

E-talona lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patlaban viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā maksā € 0,60, bet pērkot biļeti pie vadītāja € 1.20 (minibusos € 1.00)

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]