EPOXI

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
EPOXI
Deep Impact un tā impaktors mākslinieka skatījumā
Deep Impact un tā impaktors mākslinieka skatījumā
KA veids starpplanētu zonde
Organizācija: NASA
Izgatavotāji Ball Aerospace & Technologies Corp
Starta datums 12.01.2005.
Nesējraķete Delta II
NSSDC ID 2005-001A
Tīmekļa vietne EPOXI mājaslapa
Masa 650 kg
Enerģija 620 W
Centr. ķermenis Saule
Slīpums 3,2°
Afēlijs 1,22 AU
Perihēlijs 0,98 AU
Iepriekšējais Nākamais
Deep Impact

EPOXI ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota NASA starpplanētu zonde Deep Impact. Misiju vada Mērilendas universitāte. Misijas gaitā paredzēts pētīt citplanētas, veikt eksperimentālu datu pārraidi, izmantojot „starpplanētu internetu” un apmeklēt Hartleja 2 komētu. Sākotnēji misijas gaitā bija paredzēts pārlidot Botina komētu, tomēr tā izrādījās pārāk maza un blāva, lai varētu noteikt precīzu orbītu. Pašreiz tiek uzskatīts, ka Botina komēta ir izjukusi[1].

Aprēķināts, ka EPOXI misija izmaksājusi 42 miljonus USD no 2007. līdz 2011. gadam. Salīdzinājumā Deep Impact zondes izstrāde un lidojums maksājis 267 miljonus USD.[2]

EPOXI misija sastāv no divām daļām. Pirmajos sešos lidojuma mēnešos notiks citplanētu meklēšana un pētīšana EPOCh (Extrasolar Planet Observations and Characterization) misijas ietvaros, kuras laikā ap iepriekš izvēlētām zvaigznēm tiks meklētas Zemei līdzīgas planētas. Kosmiskajam aparātam ierodoties pie Hartleja 2 komētas, sāksies otra misija — DIXI (Deep Impact eXtended Investigation), kuras laikā komētu pētīs, izmantojot abas Deep Impact kameras un infrasarkano spektrometru.

Misija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada 21. jūlijā Deep Impact kosmiskais aparāts veica virziena korekcijas manevru, kurš ievirzīja aparātu trajektorijā, lai varētu izmantot Zemi gravitācijas manevra veikšanai tālākam lidojumam uz Botina komētu. Pēc korekcijas manevra veikšanas aparāta sistēmas „iemiga”. Aparāts tika aktivizēts tikai divreiz gadā, lai veiktu sistēmu darbības kontroli.

2007. gada 25. septembrī Deep Impact tika aktivizēts, lai veiktu pirmo no vairākiem korekcijas manevriem, kuri ļautu nokļūt orbītā uz Tempela 2 komētu. 1. novembrī tika veikts nākamais manevrs. Novembra sākumā tika veiktas arī mērinstrumentu pārbaudes un kalibrācijas.

2007. gada decembra sākumā notika gatavošanās pirmajam gravitācijas manevram pie Zemes. Aparāts tuvojās planētai tādā lenķī, ka planētas ietekmē aparāta ātrums nedaudz samazinājās, ievirzoties mazākā orbītā ap Sauli. 2007. gada 31. decembrī Deep Impact palidoja garām Zemei 19310 km attālumā.

2008. gada 28. — 29. maijā Deep Impact novēroja Mēness pāriešanu Zemei

2008. gada 26. janvārī kosmiskais aparāts sāka vākt datus EPOCh misijas ietvaros, novērojot iepriekš izvēlētas zvaigznes, meklējot pie tām iespējamās citplanētas. Šajā misijas daļā tika meklēti arī pavadoņi un planētu gredzeni ap jau atklātajām citplanētām, kā arī tika pētīts citplanētu albedo. Misijas gaitā tika pētīta arī Zeme, pētot to gan redzamās gaismas, gan infrasarkano viļņu diapozonā. Tādējādi mēģināja iegūt datus par to, kā varētu izskatīties citplanētas. EPOCh misija ilga līdz 2008. gada 31. augustam[3].

Laikā no 2008. gada oktobra vidus līdz novembra vidum ar aparātu tika veikts eksperiments, izmēģinot jaunu datu pārraides veidu — „starpplanētu internetu”. Eksperiments noritēja sekmīgi. Tā laikā uz kosmisko aparātu nosūtīja un saņēma dažādus attēlus.

2008. gada decembra beigās aparātu aktivizēja otrā gravitācijas manevra veikšanai. 29. decembrī tas palidoja garām Zemei 43000 km attālumā. Tobrīd aparātu varēja novērot no zemes kā 17. zvaigžņlieluma objektu. Pēc manevra veikšanas aparāts atgriezās hibernācijas režīmā. 2009. gada decembra beigās paredzēts trešais gravitācijas manevrs, pēc kura „gulošais” režīms ilga līdz 2010. gada vidum.

2010. gada vidū Deep Impact tika aktivizēts, notika sistēmu testēšana un instrumentu kalibrācija. Tad tika veikts arī kārtējais virziena korekcijas manevrs. 2010. gada 30. jūnijā notika trešais Zemes pārlidojums. Vistuvāk zonde pietuvojās 22:03 UTC 30 480 km attālumā no planētas virsmas. Manevrs izmainīja Deep Impact orbītu no 0,97 x 1,03 AU x 6,6° uz 0,98 x 1,22 AU x 3,2° un ievadīja trajektorijā uz Hartleja 2 komētu. 29. septembrī 18:00 UTC uz 60 sekundēm tika iedarbinats zondes dzinējs, lai veiktu trajektorijas korekcijas menevru.[4]

5. septembrī, divus mēnešus pirms Hartleja 2 komētas pārlidojuma sākās pastāvīga komētas novērošana, ik dienu uzņemot attēlus ar abām Deep Impact kamerām.[2] Tuvošanās fāze Hartleja 2 komētai sākās 3. novembrī pulksten 20, kad zondes divas kameras tika pagrieztas uz komētas kodolu.

Hartleja 2 komētai zonde palidoja garām 2010. gada 4. novembrī. Ciešākais attālums bija 700 km, kas tika sasniegts 14:01 UTC.[5] Pārlidojuma laikā tika novērots komētas kodols; tika meklētas gāzes un putekļu izmešu strūklas, cenšoties izpētīt to izlaušanās vietas; tika pētīts komētas astes sastāvs, cenšoties noteikt tajā atrodošās vielas; komētas kodols tika fotografēts un kartēts, cenšoties atainot virsmas krāsas izmaiņas un krāteru lielumu un izvietojumu; tika mērīta kodola temperatūra. Pēc komētas pārlidojuma iegūtie dati tika pārsūtīti uz Zemi.

Par turpmāko aparāta izmantošanu nekas nav zināms. Tas turpinās rinķot ap Sauli.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. NASA Sends Spacecraft on Mission to Comet Hartley 2 (angliski)
  2. 2,0 2,1 NASA spacecraft speeding toward Thursday comet flyby SPACEFLIGHT NOW, STEPHEN CLARK, 2010-11-03 (angliski)
  3. Mission Status Reports
  4. NASA's EPOXI Mission Sets Up For Comet Flyby spacedaily.com, 2010-10-01 (angliski)
  5. Deep Impact spacecraft completes flyby of icy comet SPACEFLIGHT NOW, STEPHEN CLARK, 2010-11-04 (angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]