Edinburga
| Edinburga Embro Edinburrae Dun Èideann |
|||
 |
|||
|
|||
| Neformālais nosaukums: Auld Reekie Athens of the North Edina Dunedin |
|||
 Edinburga
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Apvienotā Karaliste |
||
| Valsts daļa |  Skotija |
||
| Administrācija | |||
| - Lords-mērs | Donalds Vilsons | ||
| Platība | |||
| - Pilsēta | 259 km² | ||
| Iedzīvotāji (2011. gadā) | |||
| - Pilsēta | 420 093 | ||
| - blīvums | 1 844/km² | ||
| - admin. rob. | 495 360 | ||
| Pasta indeksi | EH | ||
| Tālruņu kods | 0131 | ||
| Mājaslapa: www.edinburgh.gov.uk | |||
Edinburga (angļu: Edinburgh), saukta arī par Ziemeļu Atēnām (Athens of the North) ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras Fērtoforda līča dienvidkrastā. Skotijas galvaspilsēta un otrā lielākā Skotijas pilsēta. Skotijas parlamenta mītnes pilsēta.
Kopš 1583. gada pilsētā atrodas Edinburgas universitāte - vēsturiski viens no Apgaismības centriem. Mūsdienās pazīstama ar starptautisko Edinburgas mākslas festivālu (faktiski vairāki neatkarīgi pasākumi), kurš notiek katra gada augustā sākumā, kad Edinburgas iedzīvotāju skaits dubultojas. Edinburga ir otrs populārākais (aiz Londonas) tūrisma centrs Lielbritānijā.
Ievērojamas vietas [izmainīt šo sadaļu]
- Edinburgas pils
- Karaliskā Jūdze (Royal Mile)
- Skotijas Nacionalā galerija
- Artūra Krēsla kalns (Arthur's Seat)
- Sv. Gila katedrāle (St. Giles' Cathedral)
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Iespējams, Bedes rakstos Edinburga pieminēta kā Gvidi (Guidi) pilsēta. 854. gadā tika celta pirmā Sv.Gila baznīca.
Pilsētas nozīmība krasi palielinājās no XII gadsimta, kad Skotijas karalis Deivids I pārcēla valsts galvaspilsētu no Danfermlinas uz Edinburgas pili. Kad XIII gadsimtā izveidojās Skotijas parlaments, pilsēta nostiprināja savu galvaspilsētas statusu.
Marijas Stjuartes laikā karaliskais galms atradās Holirūdhausas pilī (Holyroodhouse). Kad 1603. gadā par karali kļuva Džeimss I, galms pārcēlās uz Londonu. Kad 1707. gadā likvidēja Skotijas parlamentu, Edinburgas politiskā nozīme samazinājās.
Tomēr Edinburgas kā kultūras centra nozīme nesaruka un Apgaismības laikā Edinburgā darbojās daudzi tā laika ievērojamākie filozofi, zinātnieki un mākslinieki.
XIX gadsimtā pilsētas iedzīvotāju skaits krasi pieauga, jo Edinburgā ieplūda no Kartupeļu bada bēgošie īri.
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Edinburgā dzimuši:
- Aleksandrs Greiems Bells (Alexander Graham Bell, 1847-1922) - izgudrotājs
- Tonijs Blērs (Tony Blair, 1953-) - politiķis
- Džeimss Bosvels (James Boswell, 1740-1795) - rakstnieks
- Arturs Konans Doils (Arthur Conan Doyle, 1859-1930) - rakstnieks
- Džeimss Hatons (James Hutton, 1726-1797) - ģeologs
- Duglass Hēgs (Douglas Haig, 1861-1928) - karavīrs
- Džonijs Heinss (Johnny Haynes, 1934-2005) - futbolists
- Deivids Hjūms (David Hume, 1711-1776) - filozofs
- Šons Konerijs (Sean Connery, 1930-) - aktieris
- Džeimss Konolijs (James Connolly, 1868-1916) - politiķis
- Džeimss Klerks Maksvels (James Clerk Maxwell, 1831-1879) - fiziķis
- Širlija Mensone (Shirley Manson, 1966-) - mūziķe
- Džons Nepers (John Napier, 1550-1617) - matemātiķis
- Eduardo Paoloci (Eduardo Paolozzi, 1924-2005) - mākslinieks
- Valters Skots (Walter Scott, 1771-1832) - rakstnieks
- Greiems Sauness (Graeme Souness, 1953-) - futbolists
- Mjūriela Spārka (Muriel Spark, 1918-2006) - rakstniece
- KT Tunstall (1975-) - mūziķe
- Roberts Luiss Stīvensons (Robert Louis Stevenson, 1850-1894) - rakstnieks
- Īrvins Velšs (Irvine Welsh, 1958-) - rakstnieks
|
||||||||||
