Eduards Erdmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eduards Erdmanis
Eduard Erdmann
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 5. martā
Cēsis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1958. gada 21. jūnijā (62 gadi)
Hamburga, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācbaltietis
Profesionālā informācija
Žanrs simfoniskā mūzika, kamermūzika, klaviermūzika

Eduards Erdmanis (vācu: Eduard Erdmann; dzimis 1896. gada 5. martā, miris 1958. gada 21. jūnijā) bija Cēsīs dzimis vācu pianists un komponists.

Mācījies mūziku Rīgā, kopš 1914. gada - Berlīnē. 1920. gados tika minēts kā viens no pazīstamākajiem vācu komponistiem. No 1925. gada - klaviermūzikas profesors Ķelnes mūzikas akadēmijā. 1935. gadā bija spiests no darba aiziet. Lai varētu darboties profesijā, 1937. gadā iestājās NSDAP. No 1950. gada mūzikas profesors Hamburgā, kur arī miris. Erdmaņa draugu vidū bija Ernsts Krēneks, Emīls Nolde un Artūrs Šnābels.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • An den Frühling, 1912
  • Am Gardasee, 1914
  • Rondo orķestrim, 1918
  • 1. simfonija, 1920
  • Sonāte solo vijolei, 1921
  • 2. simfonija, 1923
  • Die entsprungene Insel, operete, 1925
  • klavierkoncerts, 1928
  • Ständchen orķestrim, 1930
  • Stīgu kvartets, 1937
  • Koncertīno klavierēm un orķestrim, 1946
  • 3. simfonija, 1947 (nepublicēta)
  • 4. simfonija, 1951 (nepublicēta)
  • Capricci, 1952 (nepublicēta)
  • Monogramme, 1955 (nepublicēta)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]