Efektivitāte (ekonomika)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par efektivitāti ekonomikā. Par citām jēdziena efektivitāte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Efektivitāte ir rādītājs ekonomikā, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu un izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu.

Efektivitātes veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēc analīzes līmeņaorganizācijas, struktūrvienības, personāla profesionālās grupas un darbinieku efektivitāte http://ec.europa.eu/civil_service/admin/perform/index_lv.htm Eiropas Komisija. Efektivitāti kādai konkrētai tautsaimniecības nozarei, valsts tautsaimniecībai kopumā un vēl plašākiem mērogiem parasti nenosaka, kas izskaidrojams ar novērtēšanas sarežģītību.
  • Pēc uzskaites veida – plānotā un faktiskā efektivitāte;
  • Pēc tā, kāds resursu patēriņš tiek analizētsdarba patēriņa efektivitāte, pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitāte un citu resursu izmantošanas efektivitāte;
  • Pēc ietekmes priekšmeta – tehnoloģiskā, ekonomiskā, sociālā un psihofizioloģiskā efektivitāte. Ekonomisko efektivitāti vērtē pēc ekonomiskajiem patēriņiem un rezultātiem. Ekonomiskās efektivitātes rādītāju piemēri: operācijas izmaksu samazinājums, ienākumu pieaugums, darba apjoma pieaugums uz vienu darbinieku, gada ekonomiskais efekts no projekta ieviešanas, projekta atmaksāšanās laiks, darbinieku skaita relatīvā ekonomija no projekta ieviešanas. Tehnoloģisko efektivitāti vērtē pēc tehniski – ekonomisko rādītāju izmaiņām tehnisko vai tehnoloģisko jaunievedumu rezultātā. Tehnoloģisko efektivitātes rādītāju piemēri: elektroenerģijas ekonomija, materiālu ekonomija, operācijas izpildes laika saīsināšanās, operācijas izpildes kvalitātes uzlabojums. Sociālā efektivitāte visbiežāk tiek vērtēta pēc sociālā efekta, kas nav novērtēts naudas izteiksmē. Piemēram, kā darbs vai projekts, vai valdības lēmums ietekmē personāla apmierinātību ar darbu, lojalitāti organizācijai, darba motivāciju, personisko izaugsmi, kolektīva psiholoģisko klimatu, kolektīva saliedētību un organizācijas prestižu. Psihofizioloģisko efektivitāti vērtē pēc tā, kā darba process ietekmē darbinieka organismu. No šī viedokļa efektīvs ir tāds darbs, kas nodrošina optimālu darbinieka psiho – enerģētisko resursu izmantošanu – nodrošina labvēlīgus sanitāri – higiēniskos apstākļus, drošību, pietiekošu darba saturīgumu, novērš darba vides kaitīgu ietekmi uz cilvēka organismu.
  • Pēc analizējamās darbības jomas – saimnieciskās darbības efektivitāti, ražošanas efektivitāti, vadīšanas, mārketinga, apmācības efektivitāti. Visu organizācijas patēriņu veidu izmantošanu novērtē ar saimnieciskās darbības efektivitāti. Ražošanas efektivitātes aprēķinos ņem vērā tikai to resursu izmantošanu, kas tieši saistīti ar ražošanu. Bet neņem vērā citas organizācijas izmaksas, piemēram, administratīvās izmaksas.
  • Pēc efektivitātes noteikšanas formas – absolūtā un relatīvā efektivitāte. Projekta un lēmuma efektivitāte ir absolūtā tajos gadījumos, kad to nesalīdzina ar alternatīvām. Relatīvā efektivitāte attiecas uz projektiem un lēmumiem, kurus savstarpēji salīdzina.[1]

Rādītāju piemēri organizācijas un darbinieka darba efektivitātes novērtēšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācija Darbinieks
Apgrozījuma plāna izpilde,

Peļņas plāna izpilde,

Rentabilitātes līmenis,

Tirgus daļas pieaugums,

Personāla mainības līmenis,

Nostrādātās stundas uz vienu darbinieku.

Apgrozījuma plāna izpilde,

Patstāvīgo klientu skaits,

Jaunu klientu skaits,

Klientu atsauksmes un sūdzības,

Darba disciplīnas ievērošana,

Nostrādātās stundas.

Darba efektivitātes http://www.data.lv/index.php?id=87 Data.lv rādītājus - izmanto, lai novērtētu tieši dzīvā darba izmantošanu. Bez cilvēku efektivitātes var novērtēt arī citu resursu izmantošanu: pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu, kapitālieguldījumu, materiālo resursu, energoresursu, informācijas resursu un citu.[2]

Organizāciju efektivitātes modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizāciju efektivitātes modelis nodrošina sistēmisku pieeju organizācijas darbības analīzē un risinājumu meklēšanā tālākai organizācijas attīstībai.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ozoliņa – Ozola I. Efektivitāte un produktivitāte. Biznesa Psiholoģija, 2009., 44.lpp.
  2. Ozoliņa – Ozola I. Efektivitāte un produktivitāte. Biznesa Psiholoģija, 2009., 45.lpp.
  3. Organizācijas efektivitātes modelis [tiešsaite]: Organization Development Academy [skatīts 2010. gada 28.sept.]. Pieejams http://www.oda.lv/?cat=49&lang=lv