Efesas koncils

Efesas koncils attēlots kādā Lionas baznīcā

Efesas koncils tiek atzīts kā trešais kristīgās baznīcas ekumeniskais koncils. Koncilu sasauca Austrumromas impērijas imperators Teodosijs II 431. gadā. Koncils notika Efesā Marijas baznīcā.

Priekšvēsture

Koncila sasaukšanas iemesls bija strīds starp Konstantinopoles arhibīskapu Nestoriju un Aleksandrijas patriarhu Kirilu jautājumā par Jēzus Kristus dabu. Nestorijs strikti nodalīja Kristus divas dabas- dievišķo un cilvēcīgo. Viņš atteicās piedēvēt Kristus dievišķajai dabai cilvēka Jēzus cilvēcisko rīcību un ciešanas. Nestorija mācību atbalstīja Sīrijā, no kurienes viņš bija cēlies.

Koncila gaita

Koncilā piedalījās apmēram 250 bīskapi. Lai arī Nestoriju atbalstošie bīskapi vēl nebija ieradušies, koncils Aleksandrijas Kirila vadībā nosodīja Nestorija mācību. Tika pasludināts, ka Kristus bija viena persona, nevis divas atsevišķas: patiess Dievs un patiess cilvēks. Jaunavu Mariju pasludināja par Dievmāti (grieķu: Θεοτόκος (Theotókos) — 'Dieva dzemdētāja'). Nestoriju atcēla no amata un vēlāk izsūtīja uz Antiohiju.

Koncilā nosodīja arī pelagiānismu- britu mūka Pelāgija mācību, ka cilvēks ar savu brīvo gribu spēj izvēlēties un darīt labo un pat būt bezgrēcīgs. Pelāgijs noraidīja mācību par iedzimto grēku un uzskatīja, ka grēks ir tikai nepareiza rīcība un tam nav sakars ar cilvēka dabu.

Pēc koncila

Nestoriānisma nosodījums izraisīja baznīcas šķelšanos. Nestorija mācības piekritēji devās pāri impērijas robežai uz Persiju, kur jau bija izveidojusies no Konstantinopoles neatkarīga baznīca. Vēlāk nestoriānisms saglabājās Asīriešu baznīcā.