Eino Rahja

Vikipēdijas lapa
Eino Rahja
Eino Rahja
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 20. jūnijā
Kronštate Karogs: Krievija Krievija
Miris 1936. gada 26. aprīlī (50 gadi)
Ļeņingrada Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija)
Tautība soms
Brāļi Jāko Rahja
Juka Rahja
Dzīvesbiedre Lidija Perviainena
Militārais dienests
Dienesta laiks 1918. gads ( Sarkanā Somija)
1919—1931 (Karogs: Padomju Savienība PSRS)
Struktūra Sarkanie gvardi
Sarkanā armija
Kaujas darbība Somijas pilsoņu karš
Krievijas pilsoņu karš

Eino Rahja (somu: Eino Rahja; dzimis 1885. gada 20. jūnijā, miris 1936. gada 26. aprīlī) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918. gadā un vēlāk Padomju Krievijā.

Eino brāļi Juka Rahja un Jāko Rahja arī bija revolucionāri.

Eino Rahja 1903. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.[1] Viņš strādāja dažādus darbus Somijā. 1905. gada revolūcijas laikā organizēja ieroču un nelegālās literatūras ievešanu. 1917. gadā palīdzēja Ļeņinam bēgt uz Somiju un pēc tam atgriezties atpakaļ Petrogradā. Kopā ar brāli Juku palīdzēja sagādāt ieročus sarkanajiem somiem.

Somijas pilsoņu kara sākumā 1918. gadā Eino tieši nepiedalījās karadarbībā, bet bija starpnieks starp Krievijas impērijas karaspēka daļām un Sarkanajiem gvardiem. 9. martā Ļeņins Eino Rahju iecēla par somu dzelzceļa komisāru Krievijas teritorijā un Petrogradā. Pēc tam, kad kaujā par Tamperi no Sarkanās gvardes virspavēlnieka amata alkoholisma dēl tika atcelts Ēro Hāpalainens, viņa vietā 20. martā iecelta trijotne: Eino Rahja, Ādolfs Taimi un Everts Eloranta. Pēc trīs dienām Eino Rahju pārcēla uz LempēlesVesilahti fronti komandēt sarkangvardus. 24. martā viņš devās uz Petrogradu, mēģinot savervēt karotājus, bet izdevās dabūt tikai aptuveni 2000 cilvēku. Eino Rahja bija apguvis lidmašīnas pilotēšanu, un pats veica izlūklidojumus ar vienu no dažām sarkano rīcībā esošām lidmašīnām. Kad karš bija zaudēts, Eino Rahja aizbēga uz Padomju Krieviju.[1]

1918. gada jūlijā Eino Rahja iestājās Sarkanajā armijā. Viņš bija virsnieku kursu komisārs un inspektors. Krievijas pilsoņu kara laikā padomju Karēlijā bija strēlnieku divīzijas komisārs, vēlāk — komkors. Bija viens no Somijas komunistiskās partijas (SKP) dibinātājiem. Pēc brāļa Jukas slepkavības (Slaktiņš Kūsinena klubā) Eino Rahja nokļuva opozīcijā SKP iekšienē, bet 1927. gadā izslēgts no SKP Centrālās komitejas.

1932. gadā Eino Rahja aizgāja pensijā. Miris 1936. gadā no tuberkulozes un pārmērīgas alkohola lietošanas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]