Eiropas Savienības paplašināšanās

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
ES palielināšanās no 1957. gada līdz 2013. gadam
  Eiropas Kopiena, no 1993. gada Eiropas Savienība

Eiropas Savienības paplašināšanās ir notikusi septiņas reizes. Sākotnēji Eiropas Savienībā bija tikai 6 dalībvalstis, bet tagad[1] ir jau 28 dalībvalstis. Vislielākā paplašināšanās notika 2004. gada 1. maijā, kad Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis[2]. 2007. gada 1. janvārī Eiropas Savienība paplašinājās sesto reizi, kad tajā iestājās Rumānija un Bulgārija, bet 2013. gada 1. jūlijā Horvātija. Pašlaik notiek sarunas par Serbijas, Melnkalnes un Maķedonijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā, sarunas turpinās ar Turcijas valdību, bet ar Islandes valdību tās ir pārtrauktas[3]. Kā potenciālās kandidātvalstis, kurām ir solīts uzsākt sarunas par iestāšanos pēc zināmu nosacījumu izpildes, ir Albānija, Bosnija un Hercegovina un Kosova[4].

ES paplašināšanās vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Savienību[5] dibināja sešās dalībvalstis: Francija, Rietumvācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, noslēdzot 1957. gadā Romas līgumu. Eiropas Savienība tika izveidota, lai apvienotu kontroli pār galvenokārt galvenajām stratēģiskajām nozarēm un pēc Otrā pasaules kara starp dalībvalstīm neizceltos karš.

Pirmā paplašināšanās notika 1973. gadā, kad Eiropas Savienībai pievienojās Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija. Apvienotā Karaliste iestājās galvenokārt politisku apsvērumu vadīta, savukārt Īrija un Dānija tamdēļ, ka tās bija ekonomiski atkarīgas no Apvienotās Karalistes.

Otrā paplašināšanās notika 1981. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Grieķija. Šī iestāšanās bija īpaša ar to, ka starp Grieķiju un pārējām dalībvalstīm bija būtiskas ekonomiskās atšķirības.

Trešā paplašināšanās notika 1986. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Spānija un Portugāle. Šīs paplašināšanās dēļ Eiropas Savienība pieņēma lēmumu sniegt ievērojamu atbalstu sociāli un ekonomiski atpalikušajiem reģioniem.

Ceturtā paplašināšanās notika 1995. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Zviedrija, Somija un Austrija. Šīs valstis jau bija cieši integrējušās Eiropas Savienības tirgū, tamdēļ tas lielas problēmas nesagādāja.

Piektā paplašināšanās notika 2004. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Latvija, Lietuva, Igaunija, Malta, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Kipra. Šī bija lielākā no visām paplašināšanās kartām.

Sestā paplašināšanās notika 2007. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Rumānija un Bulgārija, bet septītā paplašināšanās notika 2013. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Horvātija.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2013. gada 1. jūlijā
  2. Tai skaitā arī Latvija
  3. pēc 2013. gada parlamenta velēšanām jaunā Islandes valdība 2013. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu apturēšanu (skat. Iceland's EU bid is over, commission told)
  4. Eiropas Komisija - Paplašināšanās - Valstis atjaunināts 2013. gada 1. jūlijā
  5. Sākotnēji līdz 1993. gadam Eiropas Savienību sauca par Eiropas Kopienu