Eitanāzija dzīvniekiem

Vikipēdijas lapa

Iemidzināšana jeb eitanāzija - veterinārmedicīnā lietots[1] apzīmējums dzīvnieka nesāpīgai nonāvēšanai,[2] ja tas pakļauts stresam, sāpēm vai ciešanām, ko nevar (vai īpašnieks nevēlas) novērst citām metodēm, ja dzīvnieks ir pārāk agresīvs un apdraud gan cilvēkus, gan dzīvniekus savā tuvumā vai jebkura cita iemesla dēļ, ja eitanānziju pieprasa dzīvnieka īpašnieks.[3]

Attiecīgi, dzīvnieku nonāvēšanā aizliegts izmantot metodes, kurās dzīvnieki nobeidzas sāpēs, krampjos vai nosmokot. Dzīvnieku eitanāzijā izmanto šādas metodes:

  • lēna CO2 ievadīšana;
  • cervikālā translokācija;
  • vispārējās narkozes padziļināšana līdz letālam iznākumam.

Eitanāziju veic praktizējošs veterinārārsts pēc dzīvnieka īpašnieka rakstveida pieprasījuma saņemšanas, izmantojot zāļu līdzekļus, kuri izraisa tūlītēju nesāpīgu un neatgriezenisku samaņas zudumu un nāvi. Pēc eitanāzijas veterinārārstam jāpārliecinās, ka iestājusies dzīvnieka bioloģiskā nāve.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «V/A Tulkošanas un terminoloģijas centra "Lopkopības un veterinārijas terminu sarakstā" šāda termina nav.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 19. jūlijā.
  2. «Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. nodaļas 1. pants definē: eitanāzija — nesāpīga nogalināšana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. decembrī. Skatīts: 2009. gada 29. martā.
  3. «Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. pants.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. decembrī. Skatīts: 2009. gada 29. martā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]