Ekseteras katedrāle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ekseteras katedrāle

Ekseteras katedrāle jeb Apustuļa Pētera katedrāle Ekseterā ir anglikāņu baznīcas katedrāle Ekseterā, Lielbritānijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katedrāles izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katedrāles dibināšana tiek datēta ar 1050. gadu, kad uz to, tālāk no iespējamiem uzbrukumiem, pārvietoja bīskapa mītni. Pati katedrāle bijusi neliela baznīca, uzcelta romiešu leģiona nometnes vietā. Kad tā palika par mazu un dievkalpojumus nācās noturēja ārpusē, 1107. gadā izlēma būvēt jaunu katedrāli normāņu stilā. To oficiāli atklāja 1133. gādā. Normāņu stilu var raksturot kā romiešu stilu, ko tālāk attīstīja normāņi (tā laika Anglijas iekarotāji no kontinenta). 11. un 12. gadsimtā normāņi cēla nocietinātas pilis, torņus ar pagrabiem, parasti kvadrātveida, retāk cilindriskas vai daudzstūra formas, kā arī klosterus, baznīcas, katedrāles. Tiem raksturīgas masīvas proporcijas un noapaļotas arkas. Šis stils cēlies Normandijā un izplatījās Rietumeiropā, galvenokārt Anglijā.

Modernizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1250. gadā katedrāli atzina par izgājušu no modes, un to sāka pārbūvēt gotiskā stilā. Tomēr iespaidīgie 12. gadsimta normāņu torņi tika saglabāti. Pārbūve ilga gandrīz gadsimtu un tās rezultāts bija brīnišķīga būve gotiskajā stilā. Izmantoja vietējo akmeni, arī marmoru. Vēlāk piebūvēja kapelas. Laika gaitā katedrāle cietusi no vēsturiskiem notikumiem — Henrija VIII laika klosteru reformas, angļu pilsoņu karā, iekšējo interjeru pārbūvēja karalienes Viktorijas laikā 19. gadsimtā, 2. pasaules kara laikā uzlidojumos cieta logu vitrāžas. Tās atjaunoja un sekoja katedrāles attīrīšanas darbi, kur atklāja senos romiešu nocietinājumus un katedrāles pirmsākumus rietumu pusē.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamākais interjerā ir lielais pulkstenis, ministrelu galerija, jumtu ciļņi. Rietumu pusē atrodas gotiskas izrotātas skulptūru rindas, ko sāka veidot 1340. gadā un tas ilga ap 100 gadu. Skulptūras ir neformālas, dzīvespriecīgas, sākotnēji bijušas spilgti krāsotas. Skulptūras aizklāj daļu rietumu puses logu. Katedrāle nav augsta, jo tika saglabāti normāņu torņi un sienas, un tas noteica augstuma izvēli. Tika saglabātas jomas proporcijas. Iekšpusē jomu balsta visgarākie nepārtrauktie gotiskie griesti Anglijā: 20 metrus augsti un 90 metrus gari (raksturīgi perpendikulārajam gotiskajam stilam). Tos rotā velves un ciļņi.

Ministrelu galerija (ap 1350. gadu) atrodas katedrāles kreisajā daļā un ir izgreznota ar eņģeļu figūrām, kas spēlē mūzikas instrumentus, tās atjaunotas un apzeltītas pēc oriģinālā parauga. Ziemeļu sienas lepnums ir pulkstenis — zila ciparnīca ar lilijas simboliem attēlo saules 24 stundu ciklu. Zelta bumba centrā ir zeme. Centrā atrodas ērģeles (1665) un 2 altāri. Kancele rotāta ar 17. gadsimta Bībeles ainu gleznojumiem. Dienvidu transepta pusē atrodas agrīnās angļu gotikas piebūve (1224.-44. gadi), kas tagad rotāta ar mūsdienu bronzas skulptūrām. Angļu tēlniecības meistardarbs ir bīskapa vietas pārsegs, veidots no ozola 60 pēdu augstumā (1312.). Joprojām tiek restaurēta Sv.Džeimsa un Tomasa kapela dienvidu pusē, ko iznīcināja 1942. gada uzlidojumā.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]