Ekumēniskie koncili

Ekumēniskie koncili bija pirmie septiņi vispārējie kristīgās baznīcas koncili- bīskapu sapulces. Par "ekumēniskiem" tie tiek saukti pēc grieķu vārda:οἰκουμένη (oikoumene)- "apdzīvotā pasaule", ar ko šajā laikā saprata Romas impēriju. Koncilos noformulēja daudzas ticības pamatnostādnes un priekšstatus, kā arī noteica Bībeles kanonu.

Ap 50. gadu notika Jeruzālemes koncils, taču tas netiek pieskaitīts ekumēniskiem konciliem, bet tiek saukts par "Apustuļu koncilu" vai "Jeruzālemes koncilu". Pirmo ekumēnisko koncilu sasauca Romas imperators Konstantīns I 325. gadā Nīkajā lai atrisinātu strīdu starp Trīsvienības un ariānisma piekritējiem. Līdz Lielajai shizmai 11. gadsimtā notika astoņi ekumēniskie koncili, taču Ceturtā Konstantinopoles koncila laikā 869. gadā Rietumu un Austrumu baznīcu delegāti vairs nespēja vienoties par daudziem jautājumiem, koncilā nepieņēma visaptverošus, ekumēniskus lēmumus un baznīca faktiski sāka sadalīties rietumu un austrumu plūsmās. Šo koncilu kā ekumēnisko atzīst tikai Romas Katoļu Baznīca.

Koncilu saraksts

• Pirmais Nīkajas koncils (325.) nosodīja ariānismu, noformulēja ticības apliecību, noteica Lieldienu svinēšanas datumu.
• Pirmais Konstantinopoles koncils (381.) vēlreiz nosodīja ariānismu, kā arī nosodīja maķedonismu, kas noliedza Svētā Gara dievišķību, izlaboja un papildināja Nīkajas ticības apliecību.
• Efesas koncils (431.) nosodīja nestoriānismu- Kristus dievišķās un cilvēcīgās dabas nošķiršanu, pasludināja Jaunavu Mariju par Dievmāti, kā arī nosodīja pelagiānismu- britu mūka Pelāgija mācību, kas noraidīja mācību par iedzimto grēku un uzskatīja, ka cilvēks ar savu brīvo gribu spēj izvēlēties darīt labu un būt bezgrēcīgs.
• Halkēdonas koncils (451.) nosodīja monofizītismu- mācību, ka Kristum piemīt tikai dievišķā daba, noformulēja Halkēdonas ticības apliecību.
• Otrais Konstantinopoles koncils (553.) nosodīja „Trīs nodaļas”, kuras ietvēra trīs nestoriānisma piekritēju, kuri netika nosodīti Halkēdonā- Teodora no Mopsuestijas, Edesas bīskapa Ibasa darbus un atsevišķus Teodorēta darbus.
• Trešais Konstantinopoles koncils (680.-681.) nosodīja uzskatus, ka Kristum piemīt viens aktivitātes vai enerģijas princips (monoergisms) un vienota griba (monotelētisms).
• Otrais Nīkajas koncils (787.) atjaunoja svētbilžu godāšanu un noraidīja ikonoklasmu.

Koncilu atzīšana

Dažādu šķelšanos dēļ dažādi kristīgās baznīcas virzieni atzīst tikai pirmos koncilus. Asīriešu Baznīca atzīst tikai pirmos divus koncilus- Nīkajas un I Konstantinopoles, Austrumu baznīcas- pirmos trīs (Nīkajas, I Konstantinopoles un Efesas). Romas Katoļu Baznīca turpina uzskaitīt arī nākošos koncilus, kurus ir sasaukuši pāvesti (no astotā līdz pat divdesmit pirmajam) kā ekumēniskus. Dažas protestantu konfesijas atzīst tikai pirmos četrus koncilus, tomēr vairums atzīst visus septiņus. Dažas baznīcas, kuras neatzīst Trīsvienību, kā unitārieši, Jehovas liecinieki un mormoņi, neatzīst nevienu no ekumēniskajiem konciliem.