Elīna Garanča
| Elīna Garanča | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
1976. gada 16. septembrī.svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR (tagad  Latvija) |
| Žanri | opermūzika |
| Nodarbošanās | dziedātāja |
Elīna Garanča (dzimusi 1976. gada 16. septembrī Rīgā) ir latviešu operdziedātāja, mecosoprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar Karmenas lomu Bizē operā "Karmena". Par panākumiem 2009. gadā viņa saņēma gan Vācijas Fonoakadēmijas Echo Klassik balvu, gan pasaulē lielākās mūzikas industrijas izstādes MIDEM klasiskās mūzikas balvu kā pasaules labākā dziedātāja starp sievietēm.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elīna Garanča dzimusi 1976. gada 16. septembrī Rīgā kordiriģenta Jāņa Garanča un dziedātājas Anitas Garančas ģimenē. Ģimenē jau auga vecākais brālis Jānis, kurš šobrīd ir mākslinieks. Mācījās Rīgas 2. vidusskolā un kā pusaudze dziedāja tēva vadītajā korī. Studēja Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā pie savas mātes un pie Sergeja Martinova, papildinājās ASV, Nīderlandē un Austrijā.
Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1999. gadā jaunā dziedātāja uzvarēja Mirjamas Helinas vokālistu konkursā Somijā, bet 2000. gadā ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu. Profesionālo operdziedātājas karjeru Garanča sāka 1999. gadā kā viesmāksliniece Meiningenes Dienvidtīringenes teātra (Südthüringisches Staatstheater Meiningen) operas trupā Vācijā un turpināja Frankfurtes pie Mainas operā (2002) un Vīnes valsts operā (2003). 2004. gadā Garanča piedalījās Vivaldi operas "Bajazets" ieskaņojumā, kas tika nominēts mūzikas ierakstu balvai Grammy un saņēma MIDEM Classic Award Kannās.
2006. gadā Drēzdenē Elīna Garanča saņēma Eiropas Kultūras balvu mūzikā. 2007. gadā iznāca viņas pirmais solo ieraksts Aria cantilena Drēzdenes Valsts kapelas pavadījumā, kas saņēma ECHO Klassik mūzikas balvu.
2007. gada rudens sezonu Elīna Garanča uzsāka ar Karmenas lomu Bizē "Karmenas" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, bet 2008. gada janvārī dziedāja Rozīnas lomu "Seviļas bārddzinī" Ņujorkas Metropolitēna operā. 2008. gadā iznāca viņas otrais solo albums Bel Canto. 2009. gadā Elīna Garanča iestudēja Romeo lomu Londonas Karaliskajā operā Koventgārdenā un tika apbalvota kā gada labākā dziedātāja ar ECHO Klassik, Musical America un MIDEM balvām.
2010. gadā Elīna Garanča otro reizi saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu un kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri sniedza koncertus Diseldorfā, Minhenē un Hamburgā.
2011. gada aprīlī Elīna Garanča dziedāja Džeinas Seimūras lomu Doniceti operas "Anna Boleina" jauniestudējumā Vīnes Valsts operā, ko tiešraidē demonstrēja 90 kinoteātros visā pasaulē.[2]
2012. gada jūnijā Jūrmalas Dzintaru koncertzālē viņa kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori "Latvija", Latvijas Radio kori diriģenta K. M. Šišona vadībā dziedāja Verdi "Rekviēmā".[3]
2013. un 2015. gadā atkal saņēma ECHO Klassik balvu. 2017. gadā bija viena no žūrijas pārstāvēm Eirovīzijas gada koru konkursā.
2021. gada 23. un 24. jūlijā kopā ar komponistu Raimondu Paulu un diriģentu Normundu Šnē uzstājās uz Nacionālā teātra skatuves Raimonda Paula 85. jubilejas koncertā “Ja Tevis nebūtu…”.[4]
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gadā Elīna Garanča Rīgā salaulājās ar spāņu diriģentu Karelu Marku Šišonu.[5] Audzina divas meitas (dzimušas 2011. un 2014. gadā).[6]
Pazīstamākās operu lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Trešā dāma operā Burvju flauta Meiningenes operteātrī (1999/2000)
- Kņazs Orlovskis operetē Sikspārnis Meiningenes operteātrī (1999/2000)
- Oktaviāns operā Rožu kavalieris Meiningenes operteātrī (1999/2000), Vīnes Valsts operā (2006), Berlīnes Vācu operā (2008), Ņujorkas Metropolitēna operā (2017)[7]
- Madalēna operā Rigoleto Savonlinnas operas festivālā (2001)
- Ansītis operā Ansītis un Grietiņa Frankfurtes pie Mainas operā (2002)
- Dorabella operā Tā dara visas Frankfurtes pie Mainas operā (2002), Vīnes Valsts operā (2004), Zalcburgas festivālā (2004), Eksanprovansas festivālā (2005)
- Lola operā Zemnieku gods Vīnes Valsts operā (2003)
- Annio operā Tita žēlsirdība Zalcburgas festivālā (2003)
- Šarlote operā Verters Vīnes Valsts operā (2005)
- Andželīna operā Pelnrušķīte Parīzes Šatlē teātrī (2005)
- Kerubīno operā Figaro kāzas Vīnes Valsts operā (2006)
- Sesto operā Tita žēlsirdība Vīnes teātrī Theater an der Wien (2006), Berlīnes Valsts operā (2007)
- Karmena operā Karmena Latvijas Nacionālajā operā (2007), Londonas Karaliskajā operā Koventgārdenā (2009), Ņujorkas Metropolitēna operā (2009), Bavārijas Valsts operā Minhenē (2010), Berlīnes Vācu operā (2010)
- Rozīna operā Seviļas bārddzinis Ņujorkas Metropolitēna operā (2008)
- Romeo operā Kapuleti un Monteki Londonas Karaliskajā operā Koventgārdenā (2009)
- Džeina Seimūra operā Anna Boleina Vīnes Valsts operā (2011)
- Dalila operā Samsons un Dalila Metropolitēna operā (2018)[8]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Lielā mūzikas balva (2000., 2010. un 2020. gadā)
- Eiropas Kultūras balva (2006. gadā)
- Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (2007. gadā).
- ECHO Klassik balva (2007., 2009., 2013. un 2015. gadā)
- MIDEM Gada dziedātāja tituls (2010. gadā)
- Musical America balva (2010. gadā)
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2016. gadā)[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Garanča slavas dēļ bēg no Vīnes. Ieva Valtere, http://www.kasjauns.lv 2010. gada 10. martā
- ↑ Ņetrebko un Garanča 'Annas Boleinas' iestudējumā saņem cildinošas atsauksmes. www.DELFI.lv 2011. gada 07. aprīlī
- ↑ «Garanča: Tagad es saprotu, cik neizsmeļama ir sievietes enerģija. I.Lūsiņa, A.Zariņš, G.Lēmanis, Diena TV, 2012. gada 20. jūnijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijā.
- ↑ «Teātris. Ja Tevis nebūtu...(R.Paula jubilejas koncerts)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. novembrī. Skatīts: 2021. gada 22. novembrī.
- ↑ GARANČAS laulības apsargu uzraudzībā[novecojusi saite]
- ↑ Jauns.lv: Operas dīva Elīna Garanča kļuvusi par mammu otrajai meitai 2014. gada 13. janvārī
- ↑ Strauss’s Der Rosenkavalier. — Starring Renée Fleming, Elīna Garanča, Erin Morley, Matthew Polenzani, Marcus Brück, and Günther Groissböck, conducted by Sebastian Weigle. From May 13, 2017
- ↑ Самсон и Далила (Метрополитен-Опера). 20 октября 2018 года
- ↑ «Ordeņu kapituls piešķīris augstākos valsts apbalvojumus». www.president.lv (latviešu). Latvijas Valsts prezidents. 2016-10-25. Skatīts: 2020-08-19.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Elīnas Garančas oficiālā mājaslapa (latviski)/(angliski)/(vāciski)/(franciski)
- "Elīna Garanča. Dzimusi, lai dziedātu" (Klēras Albi filma TV kanālā ARTE, 1. daļa); (2. daļa); (3. daļa); (4. daļa); (5. daļa); (6. daļa) (franciski)
- Garančas un Ņetrebko duets no Lakmé koncertā Bādenbādenē (2007)
- "Karmenas habanēra" koncertā Bādenbādenē (2008)
- Čigānu dziesma no "Karmenas" koncertā Bādenbādenē (2008)
- Sesto ārija no "Tita žēlsirdība" ar diriģentu Marisu Jansonu
- Latvijas TV par Garanču un Šišonu (fragments)
|