Elīza Tīruma

**Elīza Tīruma**
	Elīza Tīruma 2018. gadā
Personas dati
Dzimusi	1990. gada 21. augustā (33 gadi); Sigulda, Latvija
Augums	170 cm
Svars	72 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Latvija
Sporta veids	Kamaniņu braukšana
Treneris	Aivars Kalniņš, Pēteris Cīmanis
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	2
Medaļas	1
Pasaules čempionāta informācija
Medaļas	1
Medaļas
Pārstāvot: Latvija
Kamaniņu braukšana
Ziemas olimpiskās spēles
	Pasaules čempionāts
	Eiropas čempionāts

Elīza Tīruma, bijusi pazīstama arī kā Elīza Cauce,^[1] (dzimusi 1990. gada 21. augustā Siguldā) ir bijusī latviešu kamaniņu braucēja, olimpisko spēļu, Pasaules čempionāta un Eiropas čempionāta medaļniece. Individuāli augstākais sasniegums — sudraba medaļa 2016. gada Eiropas čempionātā Altenbergā. E. Tīruma, 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs komandu stafetē izcīnot bronzas medaļu, kļuva par pirmo sievieti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu. Otru olimpisko bronzas medaļu stafetē izcīnīja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, kas bija pēdējās sacensības sportistes karjerā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elīza Tīruma ir dzimusi 1990. gada 21. augustā Siguldā. Viņai ir trīs māsas. Maija Tīruma ir bjusī kamaniņu braucēja, kam bijusi liela loma E. Tīrumas karjerā. Vecākā māsa Solvita ir kalnu slēpošanas trenere,^[2] arī otra vecākā māsa Marta agrāk bijusi kamaniņu braucēja.^[3] Elīza Tīruma dzīvo Raganā.

Bērnībā (no 1. līdz 9. klasei) dejojusi deju grupā "Dzirnas", tāpat trenējusies vieglatlētikā (augstlēkšanā un tāllēkšanā).^[2] Izglītību ieguvusi Krimuldas vidusskolā, kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijā.^[4]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamaniņu sportā trenējas kopš 2006. gada, kad arī iekļuva izlasē.^[4] 2008.—2009. gada sezonā izcīnīja 20. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā juniorēm, nākamajā sezonā ieņēma 13. vietu. 2010. gadā Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 14 vietu individuālajās sacensībās, savukārt komandu stafetē Latvijas komandas stafetē ierindojās 4. vietā.

Kopš 2009.—2010. gada sezonas startē Pasaules kausa posmos pieaugušajiem. Debijas sezonā kopvērtējumā ierindojās 39. vietā, nākamajā sezonā — 23. vietā. 2011.—2012. gada sezonas kopvērtējumā ieņēma 14. vietu, 2012. gada Eiropas čempionāta stafetē ierindojās 6. vietā, savukārt individuālajās sacensībās — 14. vietā. 2012. gadā arī pirmoreiz startēja Pasaules čempionātā, kur individuālajās sacensībās tika ieņemta 24. vieta. Tā paša gada Pasaules U-23 čempionātā vieninieku sacensībās izcīnīja 12. vietu.

2012.—2013. gada sezonā izcīnīja 3. vietu Pasaules čempionātā komandu stafetē (individuālajās sacensībās — 10. vieta;^[5] 4. vieta U-23 ieskaitē),^[6] Eiropas čempionātā — 7. vietu individuāli^[7] un 4. vietu stafetē, Pasaules kausa kopvērtējumā — 11. vietu. 2013.—2014. gada sezonā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionāta stafetē (individuāli — 7. vieta), Pasaules kausa kopvērtējumā — 15. vietu.

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs individuālajās sacensībās izcīnīja 12. vietu, savukārt komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļu.^[8] Viņa ir pirmā sieviete pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu.

2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs individuālajās sacensībās izcīnīja 16. vietu, neiekļūstot Latvijas komandā stafetes sacensībās.

Līdz 2020. gadam E. Tīrumas augstākais sasniegums individuālajos Pasaules kausa posmos bija izcīnītā 2. vieta 2015.—2016. gada sezonas Altenbergas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. 2020. gada februārī izcīnīja savu pirmo Pasaules kausa līmeņa uzvaru, pārspējot visas konkurentes sacensībās Vinterbergā, kuras vairāku valstu delegācijas izlaida dēļ trases bīstamības.^[9] Šīs sezonas noslēgumā E. Tīruma ieguva karjerā augstāko 6. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā.

Pirms 2021.—2022. gada sezonas E. Tīruma paziņoja, ka šī būs viņas pēdējā sezona kamaniņu sportā. Karjeru noslēdza pēc 2022. gada olimpisko spēļu stafetes braucienā iegūtās bronzas medaļas,^[10] savukārt individuālajās sacensībās viņa ieņēma 8. vietu, kas bija augstākā starp Latvijas kamaniņu braucējām un labākā no trim olimpiskajiem startiem sportistes karjerā.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā apprecējusies ar Robertu Cauci,^[11] 2020. gadā izšķīrusies.^[12] E. Tīruma ir attiecībās ar Vācijas kamaniņu braucēju Toniju Egertu.

Karjeras rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensības		2010	2011	2012	2013	2014
Olimpiskās spēles	Individuāli		—	—	—	12
Olimpiskās spēles	Stafete	—	—	—	—	3
Pasaules čempionāts	Individuāli	—		24	10	—
Pasaules čempionāts	Stafete	—			3	—
Eiropas čempionāts	Individuāli			14	7	7
Eiropas čempionāts	Stafete			6	4	2
Pasaules kauss		39	23	14	11	15

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Latvijas kamaniņu braucējiem Vinterbergā vēl viena medaļa - bronza arī Tīrumai». Sportacentrs.com (latviešu). 2020-12-19. Skatīts: 2021-02-05.
↑ ^2,0 ^2,1 Pastalnieks, Aivars (2012. gada februāris). "Spridzeklis Elīza". Klubs 2 (206): 65.—68. lpp. ISSN 1407-1649.
↑ «Sportistes Elīzas Tīrumas 7 enerģijas avoti». Kasjauns.lv. Skatīts: 2014. gada 16. februārī.
↑ ^4,0 ^4,1 Sametis, Armands (2014. gada 3. janvārī). "Tūkstošdaļu mednieces". SestDiena: 40.—43. lpp.
↑ «Elīzai Tīrumai desmitā vieta pasaules čempionātā, U-23 ieskaitē ceturtā vieta». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
↑ «Latvijai bronza komandu stafetē». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
↑ «Elīza Tīruma septītā Eiropas čempionātā Oberhofā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 13. janvārī.
↑ Andris Vētra. «Latvijai bronzas medaļas kamaniņu komandu stafetē». Sportacentrs.com, 2014. gada 13. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
↑ Cauce uzvar kamaniņbraucēju protestu paplicinātajā Pasaules kausa posmā, Aparjodam sudrabs LSM
↑ «Tīrumas māsa Maija: "Elīza ir cīnītāja, kura karjeru noslēgusi godam"». Sportacentrs.com (latviešu). 2022-02-11. Skatīts: 2022-02-11.
↑ Laulības ostā iestūrējusi olimpiskā medaļniece kamaniņu sportā Elīza Tīruma Diena.lv
↑ «Rebeka Koha nav vienīgā jeb Latvijas sporta daiļavas, kas ieskatījušās ārzemniekos». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-05.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elīza Tīruma.

[1] «Latvijas kamaniņu braucējiem Vinterbergā vēl viena medaļa - bronza arī Tīrumai». Sportacentrs.com (latviešu). 2020-12-19. Skatīts: 2021-02-05.

[klubs-2] 2,0 ^2,1 Pastalnieks, Aivars (2012. gada februāris). "Spridzeklis Elīza". Klubs 2 (206): 65.—68. lpp. ISSN 1407-1649.

[3] «Sportistes Elīzas Tīrumas 7 enerģijas avoti». Kasjauns.lv. Skatīts: 2014. gada 16. februārī.

[sestdiena-4] 4,0 ^4,1 Sametis, Armands (2014. gada 3. janvārī). "Tūkstošdaļu mednieces". SestDiena: 40.—43. lpp.

[5] «Elīzai Tīrumai desmitā vieta pasaules čempionātā, U-23 ieskaitē ceturtā vieta». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.

[6] «Latvijai bronza komandu stafetē». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.

[7] «Elīza Tīruma septītā Eiropas čempionātā Oberhofā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 13. janvārī.

[8] Andris Vētra. «Latvijai bronzas medaļas kamaniņu komandu stafetē». Sportacentrs.com, 2014. gada 13. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.

[9] Cauce uzvar kamaniņbraucēju protestu paplicinātajā Pasaules kausa posmā, Aparjodam sudrabs LSM

[10] «Tīrumas māsa Maija: "Elīza ir cīnītāja, kura karjeru noslēgusi godam"». Sportacentrs.com (latviešu). 2022-02-11. Skatīts: 2022-02-11.

[11] Laulības ostā iestūrējusi olimpiskā medaļniece kamaniņu sportā Elīza Tīruma Diena.lv

[12] «Rebeka Koha nav vienīgā jeb Latvijas sporta daiļavas, kas ieskatījušās ārzemniekos». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-05.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]