Elejas pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Elejas lauku teritorija)
Elejas pagasts
Elejas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Eleja
Kopējā platība:[1] 66,7 km2
 • Sauszeme: 65,9 km2
 • Ūdens: 0,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 880
Blīvums (2023): 28,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.eleja.lv
Elejas pagasts Vikikrātuvē

Elejas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar Lietuvu, kā arī Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastiem. Pagasta padome atrodas Elejā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Audruve, Eleja, Sidrabe, Vircava.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski mūsdienu Elejas pagasta teritorijā atradās Audruves muiža (Audrau), Briežu muiža (Bredenfeld), Elejas muiža (Groß-Elley, Lieleleja), Mazelejas muiža (Klein-Elley, Mazeleja). Elejas muiža 16. gadsimta beigās pieminēta kā Kurzemes hercoga padomnieka G. fon Tīzenhauzena īpašums. No 1716. gada muiža piederēja fon Bēru dzimtai, bet no 1753. gada Mēdemu dzimtai.

1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā izveidoja Elejas pagastu. Pēc 1920. gada zemes reformas Elejas muižu sadalīja 150 vienībās, Bērzvircavas muižu 20 vienībās, Audruves muižu 16 vienībās, Briežu muižu 18 vienībās, Sesavas mācītājmuižu 22 vienībās.

1935. gadā pagasta platība bija 78,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Elejas un Meitenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Eleja ieguva strādnieku ciemata statusu. 1954. gadā Meitenes ciemu pievienoja Elejas ciemam, bet daļu Elejas ciema pievienoja Lielplatones ciemam. 1957. gadā Elejas ciemu pievieno Elejai kā strādnieku ciemata lauku teritoriju, kurai 1963. gadā pievienota Lielplatones ciema kolhoza "Gaisma" teritorija. 1977. gadā daļa teritorijas pievienota Sesavas ciemam.[4] 1990. gadā Eleja zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par pagastu.[5] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita dinamika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 825—    
19592 900+58.9%
19672 750−5.2%
GadsIedz.±%
19792 899+5.4%
19892 935+1.2%
20002 563−12.7%
GadsIedz.±%
20112 213−13.7%
20211 864−15.8%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Daumanti, Eleja, Jauneleja, Birzītes, Ozolmuiža, Zizma.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elejas pagastā darbojas šādi amatiermākslas kolektīvi:

  • Jauniešu deju kolektīvs "Tracis"
  • Elejas pagasta amatierteātris
  • Jauktais koris "Sidrabe"
  • Senioru vokālais ansamblis "Varavīksene"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP