Elektriskā kapacitāte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Elektriskā kapacitāte (latīņu: capacitas - ietilpība) ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu. Kapacitāti izsaka kā uzkrātā lādiņa Q attiecību pret potenciālu U un apzīmē ar burtu C. Kapacitāte rāda, cik liels elektriskais lādiņš ir nepieciešams, lai vadītāja virsmas potenciāls izmainītos par vienu vienību.

C=\frac{Q}{U}.

SI sistēmā kapacitāti mēra farados. Vienu faradu liela kapacitāte nozīmē, ka, vadītāja lādiņam palielinoties par vienu kulonu, virsmas potenciāls pieaug par vienu voltu.

1 farads ir ļoti liela kapacitāte. Elektronikā izmantojamo kondensatoru kapacitāti parasti mēra mikrofarados vai pikofarados.


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]