Elektriskā kapacitāte
Vikipēdijas raksts
Elektriskā kapacitāte (latīņu: capacitas - ietilpība) ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu. Kapacitāti izsaka kā uzkrātā lādiņa Q attiecību pret potenciālu U un apzīmē ar burtu C. Kapacitāte rāda, cik liels elektriskais lādiņš ir nepieciešams, lai vadītāja virsmas potenciāls izmainītos par vienu vienību.
-
-
.
-
SI sistēmā kapacitāti mēra farados. Vienu faradu liela kapacitāte nozīmē, ka, vadītāja lādiņam palielinoties par vienu kulonu, virsmas potenciāls pieaug par vienu voltu.
.