Elektriskā pretestība

Vikipēdijas lapa

Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos. Par pretestību sauc vadītāja pretdarbību strāvas plūsmai un tā pamata mērvienība ir oms (Ω).

Pretestības jēdzienu var formulēt matemātiski formulas veidā, izmantojot sprieguma un strāvas stipruma jēdzienus: pretestība ir attiecība starp spriegumu, kas pielikts vadītājam un strāvas stiprumu, kas plūst tajā:

,

kur:

— elektriskā pretestība,
— spriegums, kas pielikts vadītājam,
— vadītājā plūstošās strāvas stiprums.

Šī formula ir ekvivalenta Oma likumam.

Elektriskai pretestībai pretējais lielums ir elektriskā vadītspēja.

Situāciju, kad kādai vielai nepiemīt pretestība, sauc par supravadītspēju.

Vispārīga pretestības formula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadītāja pretestība.

Atšķirībā no materiāla īpatnējās pretestības, kas ir nemainīga katram materiālam atsevišķi, vadītāja (piemēram, vada, caurules, kabeļa, utt.) pretestība ir atšķirīga katram objektam atsevišķi. Vadītāja elektriskā pretestība ir atkarīga no vadītāja formas, izmēriem un materiāla, no kura tas izgatavots.

Vada elektriskā pretestība aprēķināma pēc formulas:

,

kur:

— materiāla īpatnējā pretestība,
— vadītāja garums,
— vadītāja šķērsgriezuma laukums.

Maiņstrāvas patērētāju pretestību, uz kuriem maiņstrāvas ķēdē izdalās aktīvā jauda (siltuma daudzums), sauc par aktīvo pretestību.

Elektriskās pretestības daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskās pretestības cēlonis ir brīvo elektronu izkliedes procesi, tiem kustoties vadītāja kristālrežģī. Ja pieņem, ka elektriskās strāvas vadīšanā piedalās visi kolektivizētie (brīvie) valences elektroni, īpatnējā pretestība , kur ir uz kristālrežģa joniem, ir uz kristālrežģa defektiem, ir uz piejaukumvielu atomiem, ir uz pašiem elektroniem notiekošie izkliedes procesi. Parasti daļa kopējā pretestībā ir maza, jo, elektroniem izkliedējoties savā starpā, visu brīvo elektronu sistēmas kopējais impulss nemainās, izņemot zemās temperatūrās, kad elektroni daļu sava impulsa var atdot kristālrežģim. Pēc Matisena likuma, pretestības un atkarīgas no defektu un piejaukumu koncentrācijām un tikpat kā nav atkarīgas no temperatūras. Ja un summu apzīmē ar , tad tuvināti .

Ja vadītājs ir bez piejaukumiem, bez defektiem (tā nekad nav), tad, absolūtajai temperatūrai tiecoties uz nulli (), arī īpatnējā pretestība . Tad, zūdot siltumkustībai, joni pārstāj svārstīties un brīvo elektronu kustība nav traucēta (pretestība ). [1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 224.—225. lpp.