Elektriskā saules bura

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Elektriskā saules bura, saukta arī par E-Sail (no angļu: Electric Sail) ir kosmiskā aparāta virzīšanas veids, kas izmanto saules vēja dinamisko spiedienu paātrinājuma iegūšanai.[1] Tas izmanto elektrisko lauku, lai atstarotu saules vēja protonus un iegūtu impulsu no tiem.

Elektriskās saules buras koncepciju 2006. gadā izgudroja Peka Janhunens no Somijas Meteoroloģijas institūta, un tā ir patentēta.[2]

E-Sail principa darbību nodrošina sintezēta bura, ko veido pozitīvs elektriskais lauks, kas tiek izveidots ap daudziem gariem, tieviem pavedieniem. Pavedieni tiek iztīti no kosmiskā aparāta, izmantojot centrbēdzes spēku. Tas tiek nodrošināts, iegriežot kosmisko aparātu tā, ka rotācijas ass ir perpendikulāra plaknei, kurā tiek iztīti pavedieni. Elektriskais lauks ap pavedieniem tiek radīts ar borta elektronu lielgabalu.

Elektriskās buras efektivitāti nodrošina tas, ka lietderīgais buras laukums (sintezētais elektriskais lauks) var būt miljonu reižu lielāks par fizisko laukumu, ko veido pavedieni. Tādā veidā tiek kompensēts fakts, ka Saules vējš ir ļoti vājš.

Atšķirībā no klasiskās saules buras, kurā tiek izmantoti no Saules izstaroto fotonu impulsi, elektriskā bura izmanto daudz lēnākā saules vēja daļiņu impulsus. Ar elektrisko buru iespējams manevrēt, mainot elektrisko lādiņu pavedienos.

E-Sail piedāvā ātru un ekonomiski izdevīgu ceļošanu Saules sistēmā.[3] Elektrisko saules buru varētu izmantot šādās misijas:

Elektriskās saules buras prototipa pirmos eksperimentus kosmosā plānots izpildīt ar Igaunijas pavadoni ESTCube-1[4] un Somijas pavadoni Aalto-1.

Pilna izmēra elektriskā saules bura varētu sastāvēt no 20 km gariem 50—100 pavedieniem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]