Elektriskais dzinējspēks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Elektrodzinējspēks)

Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs. Slēgtā vadītāja kontūrā šis spēks ir vienāds ar ārējo spēku darbu, kas nepieciešams pozitīva vienības lādiņa pārvietošanai visa vadītāja garumā starp strāvas avota poliem.[1] Elektrodzinējspēku apzīmē ar vai , tā SI mērvienība ir volts (V).

EDS un Oma likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likums nehomogēnam elektriskās ķēdes posmam (uz lādiņnesējiem darbojas elektrostatiski spēki):

, kur ir potenciāla starpība starp ķēdes posma sākumu un beigām, ir elektrodzinējspēks, strāvas stiprums, elektriskā pretestība ķēdes posmā 1—2.

Oma likums noslēgtai elektriskajai ķēdei (punkts 1 sakrīt ar punktu 2, un φ12):

, kur ir patērētāja pretestība, ir strāvas avota iekšējā pretestība.

, kur ir spriegums ārējā ķēdē (vadītājā, kas pieslēgts strāvas avotam), ir spriegums iekšējā ķēdē (strāvas avotā).

Ja strāvas avota polus savieno tieši (), caur avotu plūst īsslēguma strāva , kas ir maksimālā strāva, ko var iegūt no avota.

EDS un strāvas darbs un jauda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strāvas pilnais darbs , kur ir strāvas plūšanas laiks.

Līdzstrāvas avota jauda .

EDS mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrodzinējspēku aptuveni var noteikt ar voltmetru, pieslēdzot to tieši strāvas avota poliem. Tad spriegums uz voltmetra spailēm (kur ir voltmetra pretestība) un, pēc Oma likuma pilnai ķēdei, . Ja , tad un  — voltmetrs uzrāda aptuvenu strāvas avota elektrodzinējspēku voltos.[1]

EDS strāvas avotu slēgumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saslēdzot strāvas avotus virknes slēgumā, tiek iegūts lielāks elektrodzinējspēks: .
  • Saslēdzot strāvas avotus ar vienādiem EDS paralēlā slēgumā, kopējais elektrodzinējspēks nemainās.[2] Saslēdzot paralēli avotus ar atšķirīgiem EDS, iegūst kopējo EDS, kas vienāds ar vislielāko slēguma EDS.[3]
  • Strāvas avotu jaukta slēguma elektrodzinējspēku aprēķina, izmantojot Kirhofa likumus un pakāpeniski vienkāršojot slēguma shēmu.[1]

Indukcijas EDS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EDS, kurš noslēgtā kontūrā rodas elektromagnētiskās indukcijas dēļ, izsaka šādi:

,

tātad inducētais EDS ir vienāds ar kontūra aptvertās magnētiskās plūsmas izmaiņas ātrumu, kam saskaņā ar Lenca likumu piešķirta pretēja (mīnuss) zīme.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 184.—191. lpp.
  2. «Последовательное и параллельное соединение источников тока». ido.tsu.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 27.08.2021. Skatīts: 27.08.2021.
  3. «Соединение источников тока». scask.ru. Skatīts: 24.09.2022.
  4. A. Valters, A. Apinis, M. Ogriņš, A. Danebergs, Dz. Lūsis, A. Okmanis, J. Čudars. Fizika. Zvaigzne, 1992. 364. lpp. ISBN 5-405-00110-4.