Elektrometriskā lampa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Elektrometriskā pentode)
Elektrometriskā triode ЭМ-4

Elektrometriskā lampa - elektronu lampa, kas paredzēta sevišķi mazas līdzstrāvas pastiprināšanai un mērīšanai. Visbiežāk tiek izmantotas elektrometriskās tetrodes, bet ir sastopamas arī šāda tipa triodes un pentodes. Elektrometriskā režīmā iespējams darbināt arī dažas citu "parasto" tipu lampas.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā elektrometrisko lampu atšķirība no parastām radiolampām ir tīkliņu izvietojumā. Tām ir speciāls katodtīkliņš, kas atrodas ļoti tuvu katodam un stūrējošais tīkliņš ir otrais tīkliņš, skaitot no katoda (parastām lampām tas ir pirmais tīkliņš). Katodtīkliņu sauc arī par telpiskā lādiņa tīkliņu.

Bieži vienā balonā ievieto divas vienādas elektrometriskās lampas.

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katodtīkliņam tiek pievadīts pozitīvs potenciāls, kas papildus paātrina elektronu plūsmu no katoda. Tādēļ elektrometriskā lampa var darboties pie relatīvi maziem anodspriegumiem. Tās tīkliņstrāva ir ļoti maza (to nosaka tīkliņa elektriskās izolācijas pretestība, atlikušo gāzu jonizācija lampas balonā, kā arī termoelektronu un fotoelektronu emisija no tīkliņa, ko rada ārējais apgaismojums, katoda siltumstarojums, mīkstie rentgenstari, kas rodas, elektroniem bremzējoties uz anoda). Samazinot katoda temperatūru un anodspriegumu, iespējams tīkliņstrāvu samazināt līdz 10-15 A.

Elektrometriskā dubulttetrode ЭМ-6

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrometriskajai lampai ir sevišķi liela ieejas pretestība, tādēļ tā neizkropļo mērāmās ķēdes parametrus.

Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pat niecīgākās lampas parametru (emisijas) izmaiņas var radīt lielas kļūdas mērījumu rezultātos. Lampas barošanas avotiem jābūt ļoti stabiliem. Elektrometriskajai lampai vēlams lietot gaismas necaurlaidīgu ekrānu, lai novērstu parazītiskas strāvas gaismas iedarbībā.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar elektrometrisko lampu palīdzību var mērīt ļoti mazas strāvas (līdz 10-14 A) un ļoti lielas pretestības (līdz 1016 Ω). Ar elektrometriskajām lampām mērāmās strāvas var atšķirties ap 100 reizes. Ir arī tās saucamās puselektrometriskās jeb logaritmiskās elektrometriskās lampas, kam izejas signāls ir proporcionāls ieejas strāvas logaritmam - tām strāvas diapazons var sasniegt 108.