Elkoņa kauls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elkoņa kauls
Gray213.png
Elkoņa kaula (kreisajā pusē) priekšējā virsma
Latīniski Ulna

Elkoņa kauls (latīņu: ulna) ir apakšdelma kauls. Tas ir pāra, garais kauls un novietojas apakšdelma iekšpusē - mazā pirkstiņa pusē, paralēli spieķkaulam. Kaulam ir 3 daļas:

  • Proksimālais gals
  • Spieķkaula ķermenis
  • Distālais gals

Proksimālais gals[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elkoņa kaula proksimālais gals (epiphysis proximalis) ir masīvāks par distālo un pamatā veido elkoņa locītavu. Uz mugurpusi ir vērsts spēcīgs elkoņa paugurs (olecranon), kas artikulē ar augšdelma kaula distālo daļu., bet uz priekšpusi ir vērsts vainagizaugums (procesus coronoideus). Starp abiem izaugumiem veidojas veltņa ierobs (incisura trochlearis). Uz sāniem no vainagizauguma ir spieķkaula ierobs (incisura radialis), kas artikulē ar spieķkaulu, bet zem vainagizauguma ir elkoņa kaula nelīdzenums (tuberositas ulnae), pie kura stiprinās muskuļi.

Kaula ķermenis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elkoņa kaula ķermenim (corpus ulnae), jeb diafīzei ir trīsšķautņu prizmas forma. Diafīzei ir 3 virsmas - priekšēja virsma (facies anterior), kas ir ieliekta, mugurējā virsma (facies posterior) un mediālā virsma (facies medialis). Uz robežas starp virsmām ir malas: priekšējā mala (margo anterior), mugurējā mala (margo posterior) un asa, uz ārpusi vērsta starpkaulu mala (margo interosseus). Starp abiem apakšdelma kauliem ir iestiepta apakšdelma starpkaulu membrāna (membrana interosseus antebrachii).

Distālais gals[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elkoņa kaula distālais gals (epiphysis distalis) ir mazāks un tievāks kā proksimālais gals. Tas veido elkoņa kaula galviņu (caput ulnae) ar īlenveida izaugumu (processus styloideus) tā mediālajā un locītavas apmali (circumferentia articularis) laterālajā pusē, kas artikulē ar spieķkaulu. Distālais gals ar plaukstas pamatu nesaskaras.

Attēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]