Elmārs Graudiņš

Vikipēdijas lapa
Elmārs Graudiņš

Elmārs Graudiņš (dzimis 1934. gada 2. novembrī, Kalsnavas ciemā, Latvijā, miris 1990. gada 21. maijā, Kusā, Latvijā) bija vecākais darba vadītājs, Madonas PMK-19 pārvaldes priekšnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gadā Kalsnavas ciemā, Madonas rajonā, laukstrādnieku — Voldemāra un Elzas — ģimenē. No 1944. — 1952. g. mācījies Vestienas 7-gadīgajā skolā. Pēc pamatskolas beigšanas turpinājis mācīties Mālpils hidromeliorācijas tehnikumā, kuru beidzis 1956. gadā, iegūstot tehniķa — melioratora specialitāti. Tad strādājis Madonas MMS (Mašīnu meliorācijas stacija) par tehniķi. No 1958. — 1972. g. strādājis par iecirkņa priekšnieku. 1963. g. atnācis dzīvot uz Kusu. 1973. g. sācis strādāt tikko nodibinātajā Madonas PMK-19 (Pārvietojamā Mehanizētā Kolonna) pārvaldē par galveno inženieri, bet no 1981. g. — par Madonas PMK-19 priekšnieku. 1960. g. iestājies PSKP rindās.[1]

Vēl līdz 1963. gadam, Kusā atradās tikai dažas ēkas. Pēc 1963. gada, kad ciematā ienāca Elmārs Graudiņš — cilvēks ar plašu saimniecisko vērienu, sākās strauja ēku celtniecība. Meliorācijai bija jābūt ārā no pilsētāmlaukos, tāpēc lai meliorācijas pārvaldes darbiniekiem būtu kur dzīvot, Graudiņš piesaistīja līdzekļus ēku celtniecībai, neaizmirstot par infrastruktūru — bērnudārza izveidi, skolas paplašināšanās projekts, centralizētā kanalizācija, siltumapgāde, elektrība. Pateicoties viņa iniciatīvai un pūlēm, Kusa ir šobrīd tāda kāda ir — 680 cilvēku apdzīvots ciemats (2007. gadā). Par godu Elmāram Graudiņam, viena no Kusas ielām nodēvēta viņa vārdā.

90. gadu vidū E. Graudiņa iela Kusā tika nosaukta par godu ilggadējam Madonas PMK-19 vadītājam Elmāram Graudiņam

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elmārs Graudiņš apbalvots ar "Darba Sarkanā Karoga" ordeni.

Piešķirtās medaļas:

  • "Par izcilu darbu", atzīmējot V.I.Ļeņina 100. dzimšanas dienu;
  • "Darba veterāns"

1969. gadā Elmāram Graudiņam piešķirts nosaukums — "Meliorācijas darba teicamnieks".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 E. Graudiņa autobiogrāfija