Elza Radziņa
| Elza Radziņa | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
|||||||
| Dzimusi | 1917. gada 10. februārī Harkova, Krievijas impērija(tagad  Ukraina) |
||||||
| Mirusi | 2005. gada 18. augustā (88 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
||||||
| Nodarbošanās | aktrise | ||||||
| Darbības gadi | 1936 — 2004 | ||||||
| Dzīvesbiedrs | Oļģerts Šalkonis | ||||||
|
|||||||
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts  |
|||||||
Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone, dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā, mirusi 2005. gada 18. augustā Rīgā) bija izcila latviešu aktrise, viena no 20. gadsimta vispopulārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas savu raksturlomu dēļ tika dēvēta par "skatuves karalieni".
Satura rādītājs |
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Dzimusi Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 10. februārī Harkovā amatnieka Jāņa Podnieka un viņa sievas Lības ģimenē, kur viņas vecāki bija devušies bēgļu gaitās. Krievijas pilsoņu kara laikā gāja bojā viņas tēvs un divi brāļi. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām viņa kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu. 1936. gadā viņa pabeidza Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju un piedalījās Jelgavas latviešu teātra izrādē “Skroderdienas Silmačos”. Līdztekus darbam Jelgavas pilsētas bibliotēkā (1936–1941)[1] viņa bija Jelgavas teātra koriste, dejotāja, tēloja Gusti Rūdolfa Blaumaņa lugā “Indrāni”. 1942. gadā sāka mācīties Jelgavas teātra studijā.
Pēc Otrā pasaules kara beigām E. Radziņa strādāja Jelgavas Drāmas teātrī (1945-1953) un 1949. gadā debitēja kino ar Raiņa māsas Doras Stučkas lomu Rīgas Kinostudijas filmā "Rainis". 1953. gadā viņa īslaicīgi bija aktrise Valmieras Drāmas teātrī, bet no 1954. gada pastāvīgi strādāja LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī.
Pasaules slavu viņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu Grigorija Kozinceva filmā "Hamlets" (1964), kas bija nominēta Zelta Globusa balvai kā 1966. gada labākā ārzemju filma[2]. Daudzi kinorežisori Elzas Radziņas sejā saskatījuši aristokrātiskus vaibstus, bet dvēselē - vērienīgas, taču it kā uz iekšu vērstas kaislības. Pirmā lielā kino loma Rīgas kinostudijā bija Asta madāma Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs" (1966). Varenāku latvisku raksturu - Oļiņieti - Elzai Radziņai nospēlēja režisora Voldemāra Pūces "Mērnieku laikos" (1968). 1970. gads iezīmējās ar divām kino veiksmēm - Ance Oļgerta Dunkera "Klāvā - Mārtiņa dēlā" un Aleksandra Leimaņa "Vella kalpu" spriganā Ģertrūde. Sekoja valdonīgā māte Gunāra Pieša filmā "Pūt, vējiņi!" (1973) kino versijā un Dollija Jāņa Streiča "Teātrī" (1978).[3] 2003. gadā Elza Radziņa uzdāvināja savai skolai - Jelgavas 1. ģimnāzijai - apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas.
Mirusi 88 gadu vecumā 2005. gada 18. augustā. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapu Mākslinieku kalniņā, kur 2007. gadā izveidots kapa piemineklis (tēlniece Ligita Franckeviča, akmeņkalis Ivars Feldbergs un tēlnieks Ojārs Breģis).[4]
Nozīmīgākās teātra lomas [izmainīt šo sadaļu]
- Natalija Petrovna - Ivana Turgeņeva Mēnesis uz laukiem (1952)
- Elīna, Antonija, Tomuļu māte - Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienas Silmačos (1955, 1965, 1975)
- Stella Kempbela - Džeroma Kiltija Mīļais melis (1962)
- Žorža Sanda - Jaroslava Ivaškeviča - Vasara Noānā (1969)
- Auguste Biezais - Paula Putniņa Paši pūta, paši dega (1972)
- Elinora - Džeimsa Goldmena Lauva ziemā (1972)
- Zuzanna - Anšlava Eglīša Bezkaunīgie veči (1989)
Filmogrāfija (nepilna) [izmainīt šo sadaļu]
- Rainis, 1949 - Dora Stučka (debija kino)
- Kārkli pelēkie zied, 1961 - epizodē
- Hamlets, 1964 - Ģertrūde
- Purva bridējs, 1966 - Asta madāma
- Mērnieku laiki, 1968 - Oļiņiete
- Vella kalpi, 1970 - Ģertrūde
- Vārnu ielas republika, 1970 - Elzas māte
- Klāvs - Mārtiņa dēls, 1971 - Ance
- Tauriņdeja, 1971 - Annas kundze
- Karalis Līrs, 1971 - Gonerila
- Vella kalpi Vella dzirnavās,1972 - Ģertrūde
- Pūt, vējiņi, 1973 - māte
- Liktenim spītējot, 1975 - saimniece
- Teātris, 1978 - Dollija
- Aiz stikla durvīm, 1978 - vecākā medmāsa
- Ģimenes albums, 1978 - Irma Rande
- Lietus blūzs,1982 - Freiberga sieva
- Pēdējā vizīte, 1984 - Etele Čīvere
- Sprīdītis, 1985 - Pirmā galma dāma
- Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, 1987 - Paula
- Baiga vasara, 1998
Apbalvojumi un pagodinājumi [izmainīt šo sadaļu]
- LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1956)
- LPSR Tautas skatuves māksliniece (1967)
- PSRS Tautas skatuves māksliniece (1976)
- Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
- Spīdolas balva (1997)
- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1997)
- Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu (2003)
- Jelgavas Goda pilsone
Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Ievērojami cilvēki Jelgavā
- ↑ http://www.goldenglobes.org/browse/year/1966 24th Annual Golden Globe Awards (1967)
- ↑ No aktrises Elzas Radziņas atvadās simtiem cilvēku. LETA, 2005. gada 23. augustā
- ↑ Svinīgi atklāj Elzas Radziņas kapa pieminekli., LETA 2007. gada 17. augustā
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- IMDB profils (angliski)
- Malda Ilgaža. Vienkāršas, daudzveidīgas un dziļas mākslas Karaliene. www.tvnet.lv 2002. gada 23. decembrī
 |
Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
