Emīlija Benjamiņa

Vikipēdijas lapa
Emīlija Benjamiņa
Emīlija Benjamiņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1881. gada 10. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1941. gada 23. septembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Soļikamskas nometne, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība Latviete
Nodarbošanās Izdevēja, žurnāliste
Dzīvesbiedrs Ernests Elks-Elksnītis
Antons Benjamiņš
Bērni Juris Georgs Benjamiņš (adoptēts)

Emīlija Benjamiņa (arī Elka; dzimusi Simsone[1] 1881. gada 10. septembrī, mirusi 1941. gada 23. septembrī) bija latviešu žurnāliste, izdevēja un sabiedriska darbiniece.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1881. gada 10. septembrī (pēc vecā stila - 29. augustā) Rīgā, dzelzceļa uzrauga Andreja Simsona ģimenē[3], kas pārcēlusies no Kokneses apvidus. Māte Ede Simsone (dzimusi Ūsiņa) (1851-1933) strādāja laikrakstu "Dienas Lapa" (no 1886) un "Dzimtenes Vēstneša" (pēc 1905) ekspedīcijās. Viņas māsas bija vēlākās aktrises Minna (Tusnelda) Simsone (1876-1932) un Anija Simsone (1890-1967). Mācījās tirdzniecības skolā, strādāja izdevuma Rigaer Tageblatt u.c. kantoros, rakstīja vācu un latviešu izdevumiem par latviešu teātri. 1906. gadā apprecējās ar dziedātāju Ernestu Elku-Elksnīti (1878-1940), laulība šķirta 1908. gadā.[4]

1911. gadā kopā ar žurnālistu Antonu Benjamiņu nodibināja laikrakstu "Jaunākās Ziņas", bija līdzizdevēja un redaktore dažādos žurnālos un laikrakstos (1912—1916). 1917. gadā atvēra tolaik lielāko rakstāmlietu veikalu Audēju ielā. 1922. gadā apprecējās ar A. Benjamiņu un 1924. gadā sāka izdot nedēļas žurnālu "Atpūta". Vadīja Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrības un Rīgas sabiedriskās palīdzības komiteju līdzekļu vākšanas komisijas.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika nacionalizēti visi Benjamiņas īpašumi (mājas Rīgā un Valdeķos, vasarnīca Rīgas Jūrmalā, izdevniecība un veikals). 1941. gada jūnija deportāciju laikā Latvijā Benjamiņu aizveda uz Krieviju un ieslodzīja Usoļlaga soda nometnē, kur viņa gāja bojā 1941. gada 23. septembrī.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 20. septembrī notika daudzsēriju spēlfilmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" pirmizrāde, kurā atspoguļots E. Benjamiņas dzīves gājums no žurnāla "Atpūta" pirmsākumiem līdz bojāejai.[5]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (1932)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (1937)
  • Zviedrijas Vāsas ordeņa 1. šķiras zelta medaļa[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Emīlija Benjamiņa». Kulturmarka.lv. Skatīts: 2012. gada 9. novembrī.
  2. Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 592. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  3. Rīgas Jezus ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1881.g. - Nr.654
  4. «Emīlija Benjamiņa». garamantas.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-24.
  5. «Tuvojas seriāla par Emīliju Benjamiņu pirmizrāde; publicēts filmas treileris». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-06.
  6. «Ne pirmā, ne pēdējā. Benjamiņa kundze». Apollo.lv (latviešu). 2004-09-06. Skatīts: 2019-04-03.