Emīls Janningss

Vikipēdijas lapa
Emīls Janningss
Emil Jannings
Emīls Janningss
Dzimis Teodors Frīdrihs Emīls Janencs
1884. gada 23. jūnijā
Valsts karogs: Šveice Roršaha, Šveice
Miris 1950. gada 2. janvārī (65 gadu vecumā)
Valsts karogs: Austrija Štrobla, Austrija
Nodarbošanās Aktieris
Darbības gadi 1914—1945

Emīls Janningss (vācu: Emil Jannings, īstajā vārdā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs (Theodor Friedrich Emil Janenz), dzimis 1884. gada 23. jūnijā, miris 1950. gada 2. janvārī) bija vācu aktieris un producents. Viņš ir pirmais aktieris, kas saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" (1929. gada ceremonija).

Zināmākās Janningsa filmas ir viņa sadarbības ar režisoriem Frīdrihu Vilhelmu Murnavu un Jozefu Štenbergu, tajā skaitā arī 1930. gada filma "Zilais eņģelis" (Der blaue Engel) ar Marlēnu Dītrihu. Vēlāk Emīls Janningss filmējās vairākās nacionālistiski sociālās propagandas filmās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emīls Janningss piedzima un tika kristīts kā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs Roršahā, Šveicē. Viņa mātei bija krievu un vāciešu saknes, bet tēvs bija amerikānis.[1][2] Bērnības gados viņa ģimene pārcēlās uz Gerlicu Vācijā, un aktiera karjeru Janningss uzsāka pilsētas teātrī. Viņš strādāja Brēmenē un Leipcigā pirms pievienojās Maksa Reinharda teātra grupai Berlīnē.[3]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janningss bija teātra aktieris, kurš pievērsās kino jomai. Viņš kā kinoaktieris filmējies daudzās mēmā kino filmās, tajā skaitā 1922. gada "Otello" ekranizācijā un Frīdriha Vilhelma Murnava filmā "Pēdējais cilvēks", kur atveidoja padzīvojušu viesnīcas šveicaru, kas tiek pazemināts par labierīcību uzkopēju. Janningss sadarbojās ar Murnavu arī divās citās filmās, atveidojot galveno lomu filmā Herr Tartüff (1925) un Mefistofeli filmā "Fausts" (1926). Drīz pēc tam Janningss sāka filmēties Holivudā. 1929. gadā viņš ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par aktierspēli divās filmās: The Way of All Flesh (mūsdienās nav saglabājusies neviena kopija) un Jozefa Štenberga filmā The Last Command.

Viņa Holivudas karjerai pienāca gals līdz ar skaņas parādīšanos kinofilmā, jo viņa smagais vācu akcents bija grūti saprotams. Viņa dialogus parasti ieskaņoja kāds cits aktieris, filmā "Patriots" (The Patriot, 1928) pēc Janningsa iebildumiem tika atstāta viņa paša balss. Atgriezies Eiropā, viņš atveidoja Marlēnas Dītrihas partneri 1930. gada filmā "Zilais eņģelis", kas vienlaicīgi tika filmēta gan angļu, gan vācu valodā.

Pēc Sjūzenas Orleānas, Rin Tin Tin: The Life and The Legend grāmatas autores, domām Janningss patiesībā nav pirmās Kinoakadēmijas balvas ieguvēja par galveno lomu, bet gan tikai otrās vietas ieguvējs. Strādājot pie savas grāmatas, viņa atklāja, ka patiesībā vācu aitu suns vārdā Rintintins bija tā laika lielākā kinozvaigzne, kam arī pienācās balva. Kinoakadēmija bija nopietni satraukusies, ka pirmā Kinoakadēmijas balva būtu jāpasniedz sunim, tādēļ otrās vietas ieguvējs tika mākslīgi pārvērsts par uzvarētāju. [4]

Kara gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gadā kopā ar Jozefu Gebelsu

Trešā reiha laikā Janningss filmējās vairākās nacionālsociālismu slavinošās filmās, tajā skaitā Führerprinzip (Vadoņa kulta) slavinošās: Der Herrscher (1937), Ohm Kruger (1941) un Die Entlassung (1942).

Kad Sabiedroto spēki 1945. gadā ienāca Vācijā, Janningss ar "Oskara" balvas statueti mēģināja pierādīt savu saikni ar Holivudu. Viņa lomas nacionālsociālisma propagandas filmās bija iemesls denacifikācijas procesam. Viņš pārvācās uz dzīvi netālu no Zalcburgas un 1947. gadā kļuva par Austrijas pilsoni.[3]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janningss bija precējies trīs reizes. Visas trīs bija teātra un kino aktrises, un visas laulības tika šķirtas. Jannigsa pirmā sieva bija Hanna Ralfa, otrā — Lūsija Hēflihe un pēdējā sieva bija Gusija Hola, kura pirms tam bija precējusies ar aktieri Kondrātu Feidu.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janningss nomira 1950. gadā, 65 gadu vecumā, Štroblā no aknu vēža.[5] Viņa iegūtā Amerikas Kinoakadēmijas balva mūsdienās atrodas Berlīnes Kino muzejā.

Attēlojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hilmārs Eihorns atveido sirreālu Janningsa tēlu Kventina Tarantīno filmā "Bēdīgi slavenie mērgļi". 1972. gada filmā "Kabarē", dziedātāja Salija Boulsa (Laiza Minelli), atrodoties augstākās sabiedrības vakariņās, mēģina sev pievērst uzmanību, apgalvojot, ka viņa ir Emīla Janningsa draudzene.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Loma Piezīmes
1914 Arme Eva
Im Schützengraben
Passionels Tagebuch
1916 Aus Mangel an Beweisen Dr. Langers
Die Bettlerin von St. Marien Barons Gelsburgs
Frau Eva
Im Angesicht des Toten Pauls Verners
Das Leben ein Traum
Nächte des Grauens
Stein unter Steinen
1917 Das Fidele Gefängnis cietuma uzraugs Kvabe The Merry Jail (angliskais nosaukums)
Wenn vier Dasselbe tun Segetofs
Hoheit Radieschen
Die Ehe der Luise Rohrbach Vilhelms Rohrbahs
Der Zehnte Pavillon der Zitadelle
Das Geschäft S. H. Haslers
Lulu
Der Ring der Giuditta Foscari
Die Seeschlacht
Unheilbar
1918 Keimendes Leben, Teil 1 biržas mākleris Džeimss Frenkels
amerikāņu inženieris Džons Smits
Die Augen der Mumie Ma arābs Radu The Eyes of the Mummy (angliskais nosaukums)
Fuhrmann Henschel
Nach zwanzig Jahren Horsts Lundins
1919 Rose Bernd Artūrs Strekmans
Madame DuBarry Luijs XV Passion (angliskais nosaukums)
Vendetta Tomaso
Die Tochter des Mehemed rūpnīcas īpašnieks Vako Huans Riberda
Keimendes Leben, Teil 2
Der Mann der Tat Jans Millers
1920 Colombine
"Anna Boleina" Henrijs VIII Tjudors Deception (angliskais nosaukums)
Der Schädel der Pharaonentochter Ēģiptes faraons Osorkons
Algol - Tragödie der Macht Roberts Herne
Das Große Licht Lorencs Ferleitners
Kohlhiesels Töchter Peters Ksavērs Kohlhiesel's Daughters (angliskais nosaukums)
1921 Die Ratten Bruno
Der Schwur des Peter Hergatz
"Dantons" Dantons All for a Woman (angliskais nosaukums)
Der Stier von Olivera ģenerālis Fransuā Giljoms
Die Brüder Karamasoff Dmitrijs Karamazofs The Brothers Karamazov (angliskais nosaukums)
1922 Peter der Große Pēteris I Peter the Great (angliskais nosaukums)
"Otello" Otello
Das Weib des Pharao Faraons Ameness The Loves of Pharaoh (angliskais nosaukums)
Die Gräfin von Paris The Countess of Paris (angliskais nosaukums)
1923 Alles für Geld S.I. Rups
Tragödie der Liebe Ombrade The Tragedy of Love (angliskais nosaukums)
1924 "Pēdējais cilvēks" (Der letzte Mann) viesnīcas šveicars The Last Laugh (angliskais nosaukums)
Nju - Eine unverstandene Frau Ehemans Husbands or Lovers (angliskais nosaukums)
Das Wachsfigurenkabinett Harūns al Rašids Waxworks (angliskais nosaukums)
1925 Varieté Boss Hullers Jealousy (angliskais nosaukums)
Quo Vadis Nerons
Liebe macht blind Emīls Janningss Love Makes Us Blind (angliskais nosaukums)
1926 Herr Tartüff Tartīfs
"Fausts" (Faust - Eine deutsche Volkssage) Mefistofelis
1927 The Way of All Flesh Augusts Šilings "Labākais aktieris galvenajā lomā"; filma nav saglabājusies
1928 Sins of the Fathers Vilhelms Spenglers saglabājušies tikai atsevišķi filmas fragmenti
Patriots Cars Pauls I filma nav saglabājusies
Street of Sin Bašers Bils filma nav saglabājusies
The Last Command ģenerālis Dolgorukijs / lielhercogs Serdžiuss Aleksandrs "Labākais aktieris galvenajā lomā"
1929 Betrayal Poldijs Mozers
Fighting the White Slave Traffic
1930 Liebling der Götter Alberts Vinkelmans Darling of the Gods (angliskais nosaukums)
Der blaue Engel Profesors Imanuels Rats The Blue Angel (angliskais nosaukums)
1932 Stürme der Leidenschaft Gustavs Bumke Storms of Passion (angliskais nosaukums)
1933 Die Abenteuer des Königs Pausole karalis Pauzole The Adventures of King Pausole (angliskais nosaukums)
The Merry Monarch karalis Pauzole
1934 Der Schwarze Walfisch Peters Petersens The Black Whale (angliskais nosaukums)
1935 Der Alte und der junge König - Friedrichs des Grossen Jugend Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms I The Making of a King (angliskais nosaukums)
1936 Traumulus Direktors Niemejers The Dreamer (angliskais nosaukums)
1937 Der Zerbrochene Krug ciema tiesnesis Ādams The Broken Jug (angliskais nosaukums)
Der Herrscher Matiass Klausens The Ruler (angliskais nosaukums)
1939 Robert Koch, der Bekämpfer des Todes Dr. Roberts Kohs
Der Trichter. (Nr. III) skati izdzēsti
1941 Ohm Krüger tēvocis Krīgers Uncle Kruger (angliskais nosaukums)
1942 Die Entlassung Bismarks Bismarck's Dismissal (angliskais nosaukums)
1943 Altes Herz wird wieder jung rūpnīcas direktors Hofmans
1945 Wo ist Herr Belling? Eberhards Belings Where Is Mr. Belling? (angliskais nosaukums)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Roman Rocek: "Die neun Leben des Alexander Lernet-Holenia. Eine Biographie." Böhlau, Wien u.a. 1997, ISBN 3-205-98713-6. S. 186
  2. Frank Noack: "Jannings. Der erste deutsche Weltstar". Collection Rolf Heyne, München 2012
  3. 3,0 3,1 "Herr Emil Jannings A Great Film Actor" (Obituaries). The Times (London). Wednesday, 4 January 1950. (51580), col E, p. 7.
  4. Throw Rin Tin Tin A Bone & Give Back The Pooch's Best Actor Oscar
  5. Chroniknet.de, 2 January 1950 Obituary for Emil Jannings

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Frank Noack: "Jannings." Belleville, München 2009 ISBN 978-3-933510-50-1
  • Carl Zuckmayer: "Geheimreport". Hrsg. von Gunther Nickel und Johanna Schrön. Wallstein Verlag, Göttingen 2002 ISBN 3-89244-599-0; 136–45 lpp.
  • Emil Jannings: "Theater, Film - Das Leben und ich. Autobiographie". Berchtesgaden: Verlag Zimmer & Herzog, 1951
  • Herbert Ihering: "Emil Jannings: Baumeister seines Lebens und seiner Filme." Heidelberg 1941

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]