Emīls fon Bērings

Vikipēdijas lapa
Emīls fon Bērings
Emil von Behring
Emīls fon Bērings
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 15. martā
Hansdorfa, Prūsijas karaliste, (Tagad Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija).
Miris 1917. gada 31. martā (63 gadi)
Marburga, Vācija
Tautība vācietis
Dzīvesbiedre Else Spinola
Bērni 6 dēli
Zinātniskā darbība
Zinātne fizioloģija, imunoloģija
Darba vietas Marburgas universitāte
Sasniegumi, atklājumi Difterijas antitoksīns
Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1901)

Emīls Ādolfs fon Bērings (vācu: Emil Adolf von Behring, dzimis 1854. gada 15. martā, miris 1917. gada 31. martā) bija vācu fiziologs, kas 1901. gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Viņš ir pirmais šī apbalvojuma ieguvējs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Prūsijā, mūsdienu Polijas teritorijā. No 1874. līdz 1878. gadam viņš studēja medicīnu Berlīnē. Viņš bija kara ārsts, pēc tam kļuva par Marburgas universitātes Medicīnas fakultātes higiēnas profesoru. Viņa laboratorija atradās universitātes ēkā.

1890. gadā Emīls fon Bērings izgudroja difterijas antitoksīnu un ieguva lielu popularitāti. Pateicoties seruma izgudrošanai, 1901. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kas ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. 1902. gadā viņš tika iecelts Amerikas akadēmijas ārvalstu goda biedru sastāvā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]