Embūtes pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts LocMap.png
Novads: Vaiņodes novads
Centrs: Vībiņi
Platība: 117,6 km2
Iedzīvotāji (2010): 414[1]
Blīvums: 3.5 iedz./km2

Embūtes pagasts ir viena no divām Vaiņodes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Vaiņodes pagastu, Priekules novada Priekules pagastu, Aizputes novada Kalvenes pagastu, Skrundas novada Nīkrāces pagastu un Saldus novada Nīgrandes pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Vībiņi (pagasta centrs), Dinsdurbe, Dēsele, Embūte.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, kuras augstākā daļa ir liels kēmu masīvs starp Asīti un Embūti, kurš paceļas 60 - 80 m virs apkārtējās teritorijas. Embūtes apkaimē atrodas Kurzemes augstākā virsotne - morēnas lielpaugurs Krievukalns (189,5 m vjl). Citi Embūtes apkārtnes pauguri ir Radiņkalns, Mušu kalns, Mundiķu kalns, kuru relatīvais augstums sasniedz 15 m. Embūtes pauguraines austrumu daļā ir lēzeni viļņots līdzenums ar plakanvirsas pacēlumiem (absolūtais augstums - līdz 180 m vjl), ko saposmo sengravas un upju ielejas. Embūtes pagastā ir vairākas saldūdens kaļķu atradnes (Mazgraviņu, Bērziņu, Vībiņu-Dēseles), nelieli grants karjeri (Kalniņu-Kundenieku, Līdzību, Vecjekstu), kvartāra māla iegulas (Krastiņu, Dēseles, Lejnieku, Dinsdurbes). Pie Lētīžas upes Juras perioda brūnogļu atsegumi.

Starppauguru pazeminājumos atrodas nelieli glaciālas izcelsmes ezeri - Sepenes (67 ha), Briņķu (1,7 ha), Bindžu. Embūtes apvidū sākas vairākas upes: Dzelda (24 km), Šķērvelis (15 km), Lētīža (32 km, otrā straujākā upe Latvijā ar dziļu un gleznainu senleju), Lanka, Striķupe, Ošķis, Kuiļupe. Paugurainā reljefa dēļ izveidoti vairāki dīķi, piem., Tīreļu, Viesdauga, Dzirnavu, Embrika, Cepļupes, Muižas, Priežu, Dēseles, Mednieku, Vecvagaru u.c.

Vēstures pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Embūtes pilsdrupas 1830. gadā
Embūtes pilsdrupas 2001. gadā
  • Embūtes pilskalns pie Embūtes muižas mājas, Lankas upes labajā krastā.
  • Kurzemes bīskapa pils drupas (1265) Embūtes senlejā.
  • Sproģu, Bakūzes, Padambju, Vībiņu muižas, Baznīcas kapi, Zīdu senkapi.
  • Graviņu un Sproģu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks.
  • Embūtes luterāņu baznīcas drupas (blakus viduslaiku pilsdrupām), kur teritorijā pie ceļa atrodas arī piemiņas akmens 1905. gada revolucionāram E. Rabovičam.

Teiksmainās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ārijas un Induļa ozoli,
  • Joda klēpis (teikas stāsta, ka to radījis velns, nesot smiltis);
  • Tulču pilskalns pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā (teiksmainā Induļa patvēruma vieta pēc Embūtes zaudēšanas);
  • "Induļa kaps" Vēres (Kundenieku) pilskalnā starp Vēreskalnu un Kalniņu mājām, kura dienvidu daļā ir divas bedres, ko dēvē par upuru bedrēm. 19. gs. beigu izrakumos te atrasta bieza ogļu kārta un milzīgs ozola celms. Kalna ziemeļaustrumu nogāzē redzama sarkana zemē iegrimuša akmens virsējā daļa, kura atgādina sarkofagu. Akmens izmēri ir ap 2 x 2 x l,3 m.
  • Vilku grava, par kuru teikas vēstī, ka šeit bijis ziedoklis. Blakus atrodas Vilku lauks, kur pērkons esot nospēris Induli. Uz dienvidiem no Vilku gravas atrodas Maitu grava ar staignu dibenu un stāvām kraujām. Uz ziemeļiem no Vilku lauka atrodas Akmeņu grava. Savdabīgas ir arī Kuiļupes grava, Drieku grava.
  • Embūtes Upurkalns — sena kulta vieta pie Embūtes pilskalna un Pilskalnu mājām.

Dabas pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rietumkursas augstienes tā saucamie galda kalni - pauguri ar plakanām virsmām, piem., Taurētājkalns, saukts arī Pavārkalns (156,5 m vjl.), Krustkalns (154 m vjl.), Kurmju kalns (140 m vjl.) u.c.
  • Krievu kalns, saukts arī Krīvu kalns (ap 190 m vjl.). 20. gs. 70. gados kalns meliorēts, kalna augstākajā vietā novietots akmens, kas ļoti atgādina seno svētvietu akmeni. Gandrīz pāri pašai augstākajai vietai iet ceļš, tāpēc kalns grūti pamanāms.
  • Embūtes pauguraines dabas parks (232 ha) ar savdabīgu reljefu un retiem augiem.
  • Dabas liegums Blažģa ezers, kas ir kokvaržu reintrodukcijas vieta.
  • Dinsdurbes parks (11 ha), kas veidots ap 1890.gadu, parkā ozols 5,7 m apkārtmērā un hibrīdā zirgkastaņa, dīķis ar salām.
  • Vībiņu parks (10,5 ha), kas ietver arī Bākūzes muižu un parku ar 18 svešzemju kokiem un krūmiem. Muižas mājas priekšā osis 4,5 m apkārtmērā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Livonijas krusta kariem Embūtes apkārte atradās kuršu Bandavas zemes dienvidu malā, caur to veda ceļš uz Cekļa zemēm. Kuršu pils Anbotens (vācu: Amboten) atradās tagadējā Embūtes pilskalnā Lankas upes labajā krastā. Te 26 m augstā zemesragā ar ļoti stāvām nogāzēm 50x60 m plakumā ierīkots nocietinājums, kas no pārējās teritorijas atdalīts ar diviem dziļiem grāvjiem un trim zemes vaļņiem.[2]

1237. gadā pāvesta legāts Modenas Vilhelms noteica robežas starp Līvzemes, Kurzemes un Zemgales diacēzēm (baznīcas teritorijām). Embūtes novads tika iekļauts Kursas diacēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp Ventu un Nemunu. 1243. gadā to iekaroja Livonijas ordeņa bruņinieki no Kuldīgas. 1253. gada vienošanās par Kursas sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam. Ap 1265. gadu kuršu sacelšanās apspiešanai tika uzcelta Kurzemes bīskapa mūra pils 0,5 km uz dienvidiem no kuršu pilskalna.[3] Līdz 1538. gadam Embūtes draudzes novads (Amt Amboten) ietilpa Kursas bīskapijā.

1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (Thomas von Amboten). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītajmuiža, bet 1553. gadā baznīca. 1560. gadā Dānijas karalis Fridrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

1795. gadā Embūte tika iekļauta Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga tiesā (Hauptmannschaft Hasenpoth). Ap 1860.gadu dibināta pirmā zemnieku skola Bakūzē.

Tagadējā Embūtes pagasta teritorijā līdz Pirmajam pasaules karam atradās šādas muižas:

  • Bakūzes muiža ar centru ziemeļos no Vībiņiem (Bakūžos), kas Latvijas agrārās reformas gaitā tika sadalīta 23 jaunsaimniecībās, bet kungu māja izrentēta. Muižas kompleksā bijušas kalpu mājas, pārvaldnieka māja, divas kūtis, šķūņi, piena māja, lapene, vārtu stabi, zirgu stallis, siltumnīcas. Saglabājusies klēts (pārbūvēta par kalti), divas kūtis (pārbūvētas par fermām), zirgu stallis (tagad noliktava), saimniecības ēka (pārbūvēta skolas darbnīcām). Kungu māju ap 1867.gadu vēlīnā klasicisma stilā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta cēlis muižnieks Kārlis Dorothezens. Nereģistrētā laulībā ar Olgu Baršuku (1833-1916; prototips Jēkaba Janševska romāna «Līgava» galvenajai varonei) muižniekam dzimuši 6 bērni - 3 dēli un 3 meitas. Savai civilsievai K. Dorothezens nopircis Mustiņu pusmuižu, kur viņa ar bērniem nodzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. Otrā pasaules kara laikā muižas ēkās ierīkots kara hospitālis un līdzās, izcērtot daļu parka, - lidlauks. No 1940. līdz 2009. gadam muižas kungu mājā darbojās Embūtes deviņgadīgā skola.
  • Vībiņu muiža tika sadalīta 27 jaunsaimniecībās. Pēc agrārreformas muižas centrs tika izrentēts vienam no agrākajiem īpašniekiem brāļiem Sanderiem. Pēc Pirmā pasaules kara muižas celtnes tikušas izmantotas kā administratīvas ēkas - ierīkots klubs, biroju telpas, feldšeru punkts, bibliotēka, kiosks, kā arī izbūvēti dzīvokļi. 1969. gadā muižas ēkas tika daļēji pamestas, tagad no kādreizējās Vībiņu muižas saglabājies vien 19. gs. izveidotais parks, muižas kapliča, būvēta 1927. gadā (Sanderu dzimtai), vārtu stabi un dārza vāze. Muižas ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados. Vībiņu muižas kungu mājā bijušas baltas podiņu krāsnis, divi manteļskursteņi, lieli velvēti pagrabi, zālē - ornamentāla parketa grīda un 2 nišas.
  • Dēseles muiža tika sadalīta 28 jaunsaimniecībās, kungu māja piešķirta bijušajam īpašniekam. Saglabājušās ūdensdzirnavas.

1935. gadā Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorija bija 80,5 km² un tajā dzīvoja 1337 iedzīvotāji.[4] Pagasta valde atradās Embūtē. 1945. gadā pagastā izveidoja Embūtes un Dēseles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Embūtes ciems ietilpis Priekules (1949-1959) un Liepājas (no 1959. g.) rajonos. 1951. gadā Embūtes ciemam pievienoja likvidēto Dēseles ciemu, 1960. gadā - daļu likvidētā Asītes ciema, 1977. gadā - daļu Vaiņodes ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Embūtes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vaiņodes novadā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. E.Brastiņš, 1923
  3. Wartberge, 1863; Löwis of Menar, 1922
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]