Enciklopēdiskā vārdnīca
| Enciklopēdiskā vārdnīca | |
|---|---|
| |
| Autors | autoru kolektīvs |
| Vāka autors | Aleksis Ķīsis |
| Valsts | Latvija |
| Valoda | latviešu |
| Temats | vispārīga enciklopēdija |
| Izdevējs | Latvijas Enciklopēdiju redakcija |
| Izdota | 1991 |
| Formāts | 70 x 100/16 |
| Lappuses | 447 (1. sēj.) 381 (2. sēj.) |
| ISBN | 1. sēj. 5899600225 2. sēj. 5899600233 |
Enciklopēdiskā vārdnīca ir vārdnīcas formas vispārīga enciklopēdija latviešu valodā. Šķirkļi lielākoties nav garāki kā simts vārdu.[1] Šo enciklopēdiju var nosacīti uzskatīt par pirmo, kas izdota kopš neatkarības atjaunošanas - precīzāk - materiāls tika nodots salikšanai 1989. gada 10. decembrī (vēl PSRS pastāvēšanas laikā), taču parakstīts iespiešanai 1991. gada 15. janvārī,[2] tātad pēc Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gada 4. maijā.
PSRS totalitārais režīms paredzēja visaptverošu cenzūru un publicējamas informācijas saskaņošanu ar par to atbildīgajām iestādēm, tāpēc tas bija izaicinājumiem bagāts laiks enciklopēdijas redaktoriem. Šie izaicinājumi pieminēti enciklopēdijas priekšvārdā.
Enciklopēdiskā literatūra pēc savas būtības balstās uz zinātnē noskaidrotām patiesībām, samērā stabilām ekonomiskām un politiskām realitātēm pasaulē. Bet jaunu arhīvu materiālu apgūšana vēsturē, politisko pārmaiņu dinamika Austrumeiropā un PSRS nedod iespēju atrast kaut cik stabilu atskaites punktu daudziem aktuāliem jautājumiem, tāpēc ceram uz lasītāju sapratni par tiem "baltajiem laukumiem" un izziņas nepilnību, kas sastopami mūsu enciklopēdijā.
Darbs ar EV manuskriptu pabeigts 1990. g. augustā, taču iespēju robežās labojumi un papildinājumi tika izdarīti korektūrās līdz 1991. g. janvārim. Lai atspoguļotu sējumu sagatavošanas laikā notikušās pārmaiņas, ko nebija iespējams ietvert korektūrās, 2. sējumam būs pievienoti papildinājumi, kuros tiks iekļauti gan jauni raksti, gan labojumi un precizējumi jau publicētajiem rakstiem.[2]
Enciklopēdijas iespiedziņu lapā teikts:
Latvijai EV pievērsta īpaša uzmanība. Daudzos rakstos objektīvi atspoguļoti agrāk noklusētie Latvijas vēstures fakti, saimnieciskās un kultūras parādības, daudz rakstu ir par Latvijas Republikas (1918 - 40) valsts, sabiedriskajiem, kultūras u.c. darbiniekiem, kā arī par dažādu nozaru trimdas latviešu darbiniekiem.[2]
Raksturlielumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izdevumā ir ap 37'000 rakstu, vairāk nekā 100 attēlu un vairāk nekā 230 karšu. Vārdnīca dod koncentrētu informāciju par visām pasaules zemēm, to dabu, iedzīvotājiem, valsts iekārtu, vēsturi, saimniecību, par ievērojamiem sabiedriskiem, valsts un militāriem darbiniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem u.tml. Vairāk nekā 25 procenti rakstu sniedz vispusīgu informāciju par Latviju. Daudzos rakstos ietverta pirmreizēja informācija.[2]
Neitralitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iespēju robežās Enciklopēdiskajā vārdnīcā ar politiku saistītiem šķirkļiem ir dotas neitrālas definīcijas pretstatā PSRS marksisma-ļeņinisma doktrīnai raksturīgajām polarizētajām definīcijām.
Piemēram, vārda "kapitālisms" definīciju salīdzinājums:
| Latviešu valodas vārdnīca (1987) | Enciklopēdiskā vārdnīca (1991) |
|---|---|
| Kapitālisms v. Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algota darbaspēka ekspluatācija. Kapitālisma attīstība feodālās iekārtas ietvaros. Kapitālisma kundzība. Kapitālisma pretrunas. Kapitālisma vispārīgā krīze.[3] | kapitālisms, s-bas iekārta, kas ekonomiski balstās uz brīvu preču ražošanu, privātīpašumu, kapitālu, biznesu, tirgu un valsts darbību kā ekon. regulēšanas līdzekļiem.[2] |
Iespējams, otro definīciju varētu vērtēt kā neprecīzu, jo kapitālisms, pamatā, ir ekonomisks jēdziens nevis sociāls jēdziens vai sabiedrības iekārta, taču šajā definīcijā netiek pausts jau iepriekš izveidots viedoklis par to vai tas ir "labs" vai "slikts". Dažus gadus agrāk izdotajā Latviešu valodas vārdnīcā kā definīcijas sastāvdaļa tiek pasniegts jau iepriekš izveidots viedoklis par kapitālisma molaritāti, izmantojot tipiskos "darbaļaužu ekspluatācijas" un "buržuju uzkundzēšanās" motīvus.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Walford's Guide to Reference Material: Generalia, language and literature, the arts, Albert John Walford, 178. lappuse, "Enciklopēdiskā vārdnīca. (..) Dictionary encyclopedia, few entries exceed 100 words." ISBN 978-1-85604-300-7, 178. lappuses fragments Google Books
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Autoru kolektīvs. Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991. ISBN 5899600217.
- ↑ Latviešu valodas vārdnīca, autoru kolektīvs, Rīga, "Avots", (1987), 359. lappuse