Endrū Šallijs
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Andžejs "Endrū" Viktors Šallijs (Andrzej "Andrew" Viktor Schally; dzimis 1926. gada 30. novembrī) ir Lietuvā dzimis poļu izcelsmes amerikāņu endokrinologs. 1977. gada Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā ieguvējs par "atklājumiem attiecībā uz peptīdu hormonu ražošanu smadzenēs". Izpētījis hormona GnRH darbību.
Dzimis Viļņā, kas tolaik bija Polijas sastāvā, augstas militārpersonas ģimenē. Tēvs bija Polijas prezidenta Ignācija Moscicka administrācijas vadītājs. Sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene līdz ar Polijas prezidenta administrāciju devās trimdā uz Rumāniju. Tūlīt pēc kara, 1945. gadā, mācījās Lielbritānijā. 1952. gadā devās uz Kanādu. 1957. gadā ieguva doktora grādu endokrinoloģijā Makgila universitātē Monreālā. Tajā pašā gadā devās uz ASV, kur zinātnisko karjeru veica lielākoties Tuleina universitātē Ņūorleānā. Kopš 1962. gada - ASV pilsonis.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Endrū Šallijs.- Endrū Šallijs Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
| Priekštecis: Baruhs Blumbergs Karltons Gajdušeks |
Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā 1977 kopā ar Rožēru Gijmēnu Rozalīnu Jalovu |
Pēctecis: Verners Arbers Daniels Natans Hamiltons Smits |