Entonijs Īdens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Entonijs Īdens
Anthony Eden
Rt Hon Anthony Eden MP.jpg
Apvienotās Karalistes premjerministrs
Amatā
1955. gada 7. aprīlis — 1957. gada 10. janvāris
Priekštecis Vinstons Čērčils
Pēctecis Harolds Makmillans

Dzimšanas dati 1897. gada 12. jūnijs
Vestoklenda (West Auckland), Daremas grāfiste, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miršanas dati 1977. gada 14. janvāris
Olvedistona (Alvediston), Viltšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Politiskā partija Konservatīvā partija
Augstskola Oksfordas universitāte
Reliģija anglikānis

Roberts Entonijs Īdens, Pirmais Eivonas grāfs (angļu: Robert Anthony Eden, 1st Earl of Avon; dzimis 1897. gada 12. jūnijā, miris 1977. gada 14. janvārī) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas. Pazīstams kā Lielbritānijas ārlietu ministrs Otrā pasaules kara laikā, kā arī Lielbritānijas premjers Suecas krīzes laikā 1956. gadā.

Dzimis Daremas grāfistē aristokrātu ģimenē. Mācījās Ītonā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Pēc kara Oksfordas universitātē apguva austrumu valodas. Dzīves laikā brīvi pārvaldīja franču, vācu un persiešu valodas, runāja arī krieviski un arābiski. 1923. gadā tika ievēlēts parlamentā. No 1924. gada dažādos amatos konservatīvo valdībā.

1935. gadā Īdens pirmoreiz kļuva par valsts ārlietu ministru, tomēr 1938. gadā atkāpās no amata domstarpību dēļ par nomierināšanas politiku. Kad 1940. gadā Vācija iebruka Francijā un par premjerministru kļuva Vinstons Čērčils, Īdens tika iecelts par vienu no aizsardzības ministra vietniekiem (Secretary of State for War), bet 1940. gada beigās tika iecelts par ārlietu ministru. Otrā pasaules kara laikā lielā mērā atradās premjerministra Čērčila ēnā.

Tā kā 1945. gada vēlēšanās uzvarēja leiboristi, Entonijs Īdens darbojās opozīcijā. 1951. gadā konservatīvie atguva varu un Entonijs Īdens atkal kļuva par ārlietu ministru Čērčila kabinetā. 1955. gadā Čērčils demisionēja un par premjeru kļuva Īdens. Atbildot uz Ēģiptes līdera Gamala Abdela Nasera Suecas kanāla nacionalizāciju, 1956. gada oktobrī izcēlās Suecas krīze, kuras laikā Lielbritānija, Francija un Izraēla sekmīgi uzbruka Ēģiptei. Tomēr ASV spiediena rezultātā uzbrucēji bija spiesti atstāt Suecas kanāla zonu. Krīzes rezultāts atstāja dziļu iespaidu uz Lielbritānijas poltiku, jo uzskatāmi parādīja, ka Lielbritāniju vairs nevar uzskatīt par globālu lielvalsti. Šī neveiksme iedragāja Īdena politiskās pozīcijas un veselību, kā rezultātā 1957. gadā viņš demisionēja.