Epizootoloģija

Vikipēdijas lapa

Epizootoloģija (grieķu: epi — 'uz', 'virs', zōon — 'dzīvnieks', logos — 'mācība')[1] ir zinātne, kura pēta epidēmiska rakstura dzīvnieku infekcijas slimības (epizootijas), to izplatību un likvidācijas likumsakarības, klīniskās pazīmes, apkarošanu un profilaksi.

Izšķir vispārīgo epizootoloģiju, kas izskaidro dzīvnieku infekcijas slimību vispārējās izcelšanās un attīstības likumus un vispārējās cīņas pasākumus pret tām un speciālo epizootoloģiju, kas pēta atsevišķas dzīvnieku infekcijas slimības, to izcelšanos, izpausmi, diagnostiku, apkarošanu un profilaksi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnikas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 197. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]