Erdmons Simonaitis

Vikipēdijas lapa
Erdmons Simonaitis
Erdmonas Simonaitis
Klaipēdas direktorāts. Simonaitis — centrā sēdošais.
Klaipēdas direktorāts. Simonaitis — centrā sēdošais.
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 30. oktobrī
Austrumprūsija, Vācijas Impērija
Miris 1969. gada 24. februārī (80 gadi)
Veinheima, Rietumvācija
Tautība lietuvietis
Nodarbošanās politiķis, sabiedriskais darbinieks

Erdmons Simonaitis (lietuviešu: Erdmonas Simonaitis; 1888. gada 30. oktobris1969. gada 24. februāris) bija Prūsijas lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks. Ģedemiņa ordeņa un Vīta ordeņa kavalieris.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Prūsijā. Kopš 1909. uzturējis sakarus ar Prūsijas lietuviešu minoritātes aktīvistiem. 1912. gadā izveidojis Tilzītes lietuviešu klubu, kas popularizēja ideju par Klaipēdas apgabala autonomiju. Šo klubu Simonaitis vadīja divus gadus līdz viņu 1915. gadā iesauca Vācijas Impērijas armijā, kuras sastāvā viņš piedalījās Pirmajā pasaules karā Francijā un Galīcijā, apbalvots ar Dzelzs krustu.[1]

Pēc kara neilgu laiku strādājis Viļņā, kur sadarbojies ar lietuviešu politiķiem, kas uzstājās par Lietuvas neatkarību. 1918. gadā atgriezies Tilzītē. Tur viņš piedalījās sarunās par tālāko Klaipēdas apgabala nākotni, tomēr atteicās parakstīt Tilzītes aktu, kas pieprasīja Prūsijas lietuviešu apdzīvoto teritoriju pievienošanu Lietuvai. 1919. gadā pārcēlies uz Klaipēdu.[1]

1924. gadā piekrita piedalīties Klaipēdas dumpī, pēc kura veiksmīgas norises Simonaitis tika iecelts par Klaipēdas apgabala vadītāju, tomēr pēc Sabiedroto spiediena viņš bija spiests pamest šo amatu.[2] Pēc Klaipēdas apgabala pievienošanas Lietuvai ieņēmis dažādus amatus — Šilutes vadītājs (1924—26), Klaipēdas apriņķa vadītājs (1930—34), Klaipēdas vadītājs (1930—34) un citus.

Pēc Trešā reiha ultimāta Lietuvai, kura rezultātā 1939. gadā Klaipēdas apgabals atgāja vāciešiem, Simonaitis pārcēlās uz Kauņu, tomēr jau 1941. gadā, kad Lietuvas teritorijā iebruka vācieši, viņu apcietināja Gestapo un 1942. gadā viņš tika ieslodzīts Mauthauzenes koncentrācijas nometnē.[1] Vēlāk pārvests uz Dahavas koncentrācijas nometnē, no kuras viņu atbrīvoja 1945. gada aprīlī.

Atlikušo mūža daļu dzīvojis trimdā rietumos, kur darbojies dažādās lietuviešu organizācijās. 1991. gadā pārapbedīts Klaipēdā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Gocentas, Vytautas; Algirdas Žemaitis (2009). "Simonaitis, Erdmonas". Mažosios Lietuvos enciklopedija. 4. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 246–249. lpp. ISBN 5-420-01470-X. (lietuviski)
  2. Čepėnas, Pranas (1986). Naujųjų laikų Lietuvos istorija. II. Chicago: Dr. Kazio Griniaus Fondas. 780. lpp. OCLC 3220435. (lietuviski)
  3. Žiemytė, Ivona (2006-01-14). "Sukilėlių vado dukra neišsižadėjo Klaipėdos". Vakarų ekspresas. ISSN 1392-7590. (lietuviski)