Ergenekon

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ergenekon (turku: Ergenekon vai Ergenekon terör örgütü) Turcijā tiek uzskatīts par gladio (no itāļu: gladius, zobens, ar ko apzīmē dažādas pagrīdes organizācijas) tipa ultranacionālistisku un teroristisku grupējumu, un tam tiek piedēvēti dažādi noziegumi, piemēram intelektuāļu slepkavības (tai skaitā plānota Nobela prēmijas laureāta Orhana Pamuka nogalināšana) un mēģinājumi gāzt valsts varu un pastāvošo valsts iekārtu.

Šobrīd, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā ir arestēti vairāki grupējuma dalībnieki, tai skaitā jurists Kemals Kerinčsizs, Strādnieku partijas līderis Dou Perinčeks, atvaļinātais ģenerālbrigadieris Veli Kīčīks, atvaļinātais ģenerālis Huršits Tolons un atvaļinātais ģenerālis Šeners Erujgurs. Apsūdzība celta Stambulas tiesā, kas atbildīga par lietām organizētās noziedzības un terorisma jomā.[1][2][3][4]

Saistība ar PKK[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsevišķi laikraksti norāda uz iespējamo Ergenekon saistību ar PKK (Kurdistānas Strādnieku partija).[5] Tiek uzskatīts, ka bijušais PKK vadītājs Šemdins Sakiks savās liecībās paskaidrojis, ka ar viņa grupu cieši sadarbojas Ergenekon grupējums un dažkārt pat esot kopīgi strādājuši. Saskaņā ar Sakika teikto, viņu Turcijā nogādājuši vairāki turki ar Mahmutu Jildirimu, jeb "Zaļo" (turku: Yeşil) priekšgalā. "Zaļais" ir organizētās noziedzības līderis un tiek meklēts saistībā ar vairākām slepkavībām. Ješila vārds minēts arī ziņojumā par Susurlukas skandālu.[6]

Sakiks arī teicis, ka Ergenekon savu nodomu īstenošanā plānojuši sadarboties ar vairākām teroristiskām organizācijām, tai skaitā ar PKK. "Sadarbību īstenoja ar Dou Perinčeka (Strādnieku partijas vadītājs) un citu personu starpniecību, kuru starpā bija arī Džemils Bajiks (viens no PKK vadītājiem)," sacījis Sakiks.[5]

Minētos apgalvojumus nav apstiprinājusi neviena tiesībsargājoša institūcija. Sakika liecības nav oficiāli publicētas un tādēļ augstāk minētie apgalvojumi nav uzskatāmi par oficiālu informāciju.

Aizturēto saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 6. jūlijā:[4]

  1. Oktajs Jildirims (atvaļināts apakšvirsnieks),
  2. Muzaffers Tekins (atvaļināts leitnants),
  3. Mahmuts Ēztīrks (atvaļināts apakšvirsnieks),
  4. Fikrets Emeks (atvaļināts majors),
  5. Gazi Gīders (atvaļināts leitnants),
  6. Zekerija Ēztīrks (atvaļināts majors),
  7. Mehmets Demirtašs (arsenāla pārvaldnieks),
  8. Muzaffers Šenodžaks,
  9. Ali Kutlu,
  10. Ajdins Jīkseks,
  11. Bekirs Ēztīrks (Kuvva-i Milliye biedrības vadītājs),
  12. Nusrets Senems (Strādnieku partijas ģenerālsekretārs),
  13. Ismails Jildizs,
  14. Ergīns Pojrazs (rakstnieks),
  15. Asumans Ēzdemirs,
  16. Mete Jalazangils,
  17. Muhamets Jīdže (atvaļināts seržants),
  18. Kahramans Šahins,
  19. Erols Ēlmezs,
  20. Erkuts Ersojs,
  21. Veli Kīčīks (atvaļināts ģenerālis),
  22. Mehmets Fikri Karadā (atvaļināts pulkvedis),
  23. Kemals Kerinčsizs (zvērināts advokāts),
  24. Sami Hoštans (apsūdzēts Susurlukas skandālā),
  25. Hīsejins Gērīms (Kuvay-i Milliye priekšsēdētājs),
  26. Ouzs Alpaslans Abdīlkadirs,
  27. Hīsejins Gazi Ouzs (Kuvay-i Milliye nozares vadītājs),
  28. Sevgi Erenerols (Pareizticīgo patriarhāta runasvīrs),
  29. Abdullahs Arapolu,
  30. Hikmets Čičeks,
  31. Īmits Ouztans,
  32. Vatans Bēlīkbaši,
  33. Īmits Sajins (Stambulas universitātes asociētais profesors),
  34. Emins Gīrsess (Sakarjas universitātes asociētais profesors),
  35. Orhans Tunčs (Balikesiras universitātes bijušais lektors un rakstnieks),
  36. Hajrettins Ertekins (juvelieris),
  37. Vedats Jenerers (žurnālists),
  38. Muammers Karabuluts (Ajasofjas asociācijas un Ziemassvētku vecīša miera padomes priekšsēdētājs; Nacionālās spēka savienības runasvīrs),
  39. Abdulmuttalips Tongars,
  40. Selims Akkurts,
  41. Dou Perinčeks (Strādnieku partijas prezidents),
  42. Ferits Ilsevers ("Ulusal TV" ģenerāldirektors),
  43. Adnans Akfirats (žurnālists),
  44. Serhans Bolluks ("Aydınlık" avīzes ģenerāldirektors),
  45. Hajati Ēzdžans ("Ulusal TV" pārstāvis Izmirā),
  46. Behičs Gīrdžihans ("Açık İstihbarat" interneta vietnes īpašnieks),
  47. Rasims Gērīms,
  48. Murats Čālars,
  49. Barbaross Hajrettins Altintašs,
  50. Sinans Ajgīns (Ankaras tirdzniecības palātas priekšsēdētājs),
  51. Atilla Ūurs (atvaļināts majors),
  52. Birols Bašarans ("Atatürkçü Düşünce" biedrības Kadikējas nodaļas vadītājs),
  53. Kemals Ajdins,
  54. Ibrahims Ēzdžans,
  55. Durmušs Ali Ēzolu,
  56. Osmans Gīrbīzs,
  57. Huršits Tolons (atvaļināts ģenerālis),
  58. Šeners Erujgurs (atvaļināts ģenerālis).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Burke, Jason (2008-05-04). "Mystery of a killer elite fuels unrest in Turkey". Guardian. Atjaunināts: 2008-07-12.
  2. Rainsford, Sarah (2008-02-04). "'Deep state plot' grips Turkey". BBC News. Atjaunināts: 2008-05-06.
  3. "Turkish commanders and anti-AKP journalist taken into custody". Hürriyet. 2008-07-01. Atjaunināts: 2008-07-01.
  4. 4,0 4,1 "Ergenekon'un fotoğraflı öyküsü" (Turkish). Radikal. 2008-07-06. Atjaunināts: 2008-07-06.
  5. 5,0 5,1 "Ergenekon-PKK terror link emerges as probe widens". Zaman. 2008-07-09. Atjaunināts: 2008-07-10.
  6. 1998 Report from the Human Rights Foundation of Turkey, chapter II, "SUSURLUK SCANDAL: Counter-guerilla Affairs", p.51 (angliski)

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]