Dzimis 1882. gadā Rīgā.
1902. gadā absolvēja Rīgas pilsētas ģimnāziju. No 1902. līdz 1908. gadam studēja teoloģijuTērbatas universitātē. No 1909. gada darbojās kā vikārsNovočerkaskā. Ordinēts 1912. gada 5. februāri. No 1913. gada novembra Svētās Marijas Diakonijas institūta (Marien-Diakonissenanstalt) rektors, vēlāk bija Jēkaba baznīcas virsmācītājs.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā izsūtīts uz Harkivu, vēlāk Saratovu. Atgriezies Rīgā, iesaistījās vācbaltiešu organizāciju darbībā. 1919. gada 2. martā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms lielinieku atkāpšanās no Rīgas.