Eritreja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eritrejas Valsts
Hagere Ertra
ሃገረ ኤርትራ
Eritrejas karogs Eritrejas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaErtra, Ertra, Ertra
Location of Eritrea
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Asmera
600) 15°20′N 38°55′E
Valsts valodas tigraju valoda
arābu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Jesaja Afeverks
Neatkarība
 -  no Itālijas no 1941. gada novembra 
 -  no Etiopijas (de facto) 1991. gada 24. maijā 
 -  no Etiopijas (de jure) 1993. gada 24. maijā 
Platība
 -  Kopā 117 600 km² (101.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. g. 6233682 (117.)
 -  Blīvums 51,8/km² (154.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $4,396 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $776 
HDI (2011) 0,351 (zems) (181.)
Valūta Eritrejas nakfa (ERN)
Laika josla EAT (UTC+3)
Interneta domēns .er
ISO 3166-1 kods 232 / ERI / ER
Tālsarunu kods +291

Eritreja ir valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, apskalo Sarkanā jūra. Valsts lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Asmera. Tā ir viena no jaunākajām Āfrikas valstīm. 1993. gadā ar referenduma palīdzību ieguva neatkarību no Etiopijas. Robežojas ar Sudānu- rietumos, Etiopiju- dienvidos un Džibutiju- dienvidaustrumos, bet austrumos un ziemeļaustrumos to apskalo Sarkanā jūra. Eritrejai ir 1000 km gara jūras robeža ar Sarkano jūru. Eritrejas kopējā platība ir 117 600 kvadrātkilometru, iekļaujot Dahlakas salas, padarot to par 101. lielāko valsti pasaulē pēc platības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eritreja līdz 16. gadsimtam ietilpa Etiopijas impērijas sastāvā, bet pēc tam to iekaroja osmaņi. 1882. gadā reģionā ienāca itāļi, kas vispirms iekaroja Asseb pilsētu, bet pāris gadus vēlāk visu pārējo apgabalu, 1890. gadā nodibinot Eritrejas koloniju.

Kad 1936. gadā Itālija iekaroja Etiopiju, abas valstis tika apvienotas vienā Itālijas kontrolētā zemē. 1941. gadā Etiopija ar Eritreju sastāvā nonāk britu kontrolē.

1952. gadā ar ANO rezolūciju Eritreja tiek apvienota ar Etiopiju. Lai arī vairākus gadu desmitus eritrieši cīnās par neatkarību, to viņiem izdodas panākt tikai pēc referenduma 1993. gadā. Mūsdienās Eritreja ir prezidentāli pārvaldīta valsts.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eritreja ir valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un tās krastus apskalo Sarkanā jūra. Valsti divās daļās sadala otra garākā kalnu grēda pasaulē, rietumu daļā atrodas auglīgas zemes, bet austrumos - pustuksnesis.

Valsts dienvidos atrodas nelieli kalni. Augstākais valsts punkts ir Soiras kalns, kurš ir 3018 metrus augsts, un atrodas Eritrejas centrālajā zonā.

Lielākās Eritrejas pilsētas ir galvaspilsēta Asmera, kā arī ostas pilsēta Asseb un austrumu pilsēta Massava.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnos valda mērenais klimats, bet zemienēs ir karstais klimats. Laiks pārsvarā ir karsts un sauss, izņemot lietus sezonu, kas ilgst no februāra līdz aprīlim.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eritreja ir sadalīta sešos reģionos Dienvidu, Centrālajā, Gash – Barkas, Ansebas, Ziemeļu Sarkanās jūras un Dienvidu Sarkanās jūras reģionos. Lielākais ir Dienvidu reģions ar 1 476 765 iedzīvotājiem, bet mazākais ir Dienvidu Sarkanās jūras reģions, kuru apdzīvo 398 073 iedzīvotāji.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eritrejā 2012. gadā dzīvoja 6 233 682 iedzīvotāji, padarot to par 107. lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Eritrejas populācija sastāv lielākoties no 9 etniskajām grupām, no kurām trigini un tigri kopumā veido lielāko daļu no iedzīvotāju skaita jeb 85% no visa iedzīvotāju skaita. No tiem trigini veido 55%, bet tigri 30% no kopējā skaita.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2012. gada datiem, lielākā daļa no Eritrejas iedzīvotājiem jeb 62,9% pieder pie kristietības, 36,2% pie islāma, bet 0,9% pie citas reliģijas, kā afrikāņu tradicionālā reliģijas un animisma. Ar katru gadu pieaug kristietības sekotāju skaits, piemēram, 2011. gadā 50% piederēja pie kristietības, 48% pie islāma, bet 2% pie citas reliģijas.