Ermitāžas brīvprātīgo organizācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ermitāžas brīvprātīgo organizācija Sanktpēterburgā, Krievijā, piedāvā visiem gribošajiem brīvprātīgajiem unikālu iespēju strādāt valsts mākslas muzejā. Ermitāžas organizācijas ietvaros brīvprātīgajiem tiek sniegta iespēja tuvāk iepazīties un izprast muzeja vadības noriti. Ar šīs programmas palīdzību tiek cerēts radīt ciešāku saikni starp personālu un vispārējo publiku. Šādā veidā muzeja speciālistu zināšanas ir pieejamas gan muzeja, gan programmas locekļiem. Programma tāpat sniedz brīvprātīgajiem iespēju strādāt sev interesējošos projektos ar muzeja līdzdalību.

Organizācijas mērķis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais no biedrības mērķiem ir iepazīstināt jaunāko paaudzi ar starptautisko kultūru un tās mantojumu, kas ir atspoguļots neskaitāmajās Ermitāžas starptautiskajās kolekcijās. Tāpat organizācija vēlās padziļināt jaunākās paaudzes izpratni tradīciju saglabāšanā un to nosargāšanā. Ermitāžas brīvprātīgo organizācijas locekļi var savas spējas izmēģināt dažādos muzeja kultūras projektos, kuri ne vienmēr tiešā veidā tiek asociēti ar muzeju. Šīs programmas mērķa ietvaros Ermitāžas organizācija cer, ka jaunie brīvprātīgie atklās daudz jaunu informāciju par kultūras mantojumu un līdzvērtīgi spēs sniegt savus ieteikumus kā veiksmīgāk nosargāt un saglabāt šo mantojumu.

Biedrības izveidošanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drīzumā pēc Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas Mihails Kožukovskis griezās pie Ermitāžas vadības ar ieteikumu izvedot brīvprātīgo organizāciju,lai sniegtu palīdzību šī svarīgā notikuma organizēšanā. Tajā pašā laikā Kožukovskis sāka aktīvi meklēt cilvēkus ar darba pieredzi izglītības programmās, kuri būtu ieinteresēti piedalīties šajā projektā. 2003 gada 23. maijā brīvprātīgo biedrība ģērbti sarkanās uniformās pirmo reizi savu kāju spēra Ermitāžā un centās savu palīdzību sniegt jebkurā muzeja darbības sfērā. Ātri vien pēc šī notikuma Kožukovskis tika nostādīts Ermitāžas brīvprātīgo biedrības vadītāja postenī. Neskatoties uz to,ka biedrība bija pastāvējusi tikai neilgu laiku, biedrības locekļi savu līdzdalību bija snieguši dažnedažādos Ermitāžas departamentos. Ar šādas līdzdalības palīdzību Ermitāžas brīvprātīgo organizācija kļuva par neatņemamu personāla sastāvu.

Komanda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvprātīgo biedrība patstāvīgi tiek atjaunota ar jaunu brīvprātīgo uzņemšanu. Studenti, strādnieki, pensionāri, ārzemnieki, jaunie un vecākā gada gājuma cilvēki- visi strādā kopīgi, lai uzlabotu muzeja darbību. Brīvprātīgie biedrības locekļi nāk no visas pasaules. Piemēram, Krievijas, Šveices, Amerikas Savienotajām Valstīm, Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Rumānijas, Turcijas, Brazīlijas, Lielbritānijas un daudzām citām valstīm. Katrs brīvprātīgais var strādāt muzejā atkarībā no sava brīvā laika un iemaņām. Nepieciešamie brīvprātīgie sastāv ne tikai no lingvistiem, žurnālistiem, mākslas vēsturniekiem, skolotājiem, IT speciālistiem, bet arī no cilvēkiem, kuru profesijas nav tiešā veidā saistītas ar kultūras darba sfēru. Piemēram, organizācija ir pagodināta savā sastāvā uzņemt līdzvērtīgi gan autobusa šoferi, gan arheologu. Brīvprātīgo biedrība uzņem jebkuras profesijas pārstāvjus, pats galvenais ir tikai tas, lai brīvprātīgais būtu gatavs ar entuziasmu strādāt Ermitāžas labā.