Ernests Morics

Vikipēdijas lapa
Ernests Morics
1. un 2. Saeimas deputāts
Amatā
1922. gads — 1928. gads
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1889. gada 13. martā
Stendes pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1955. gada 13. augustā (66 gadu vecumā)
Blagoveščenska, Amūras apgabals, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Profesija farmaceits

Ernests Morics (1889-1955) bija latviešu farmaceits un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs (1904). 1. un 2. Saeimas deputāts no LSDSP (1922–1928), arodbiedrību darbinieks.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1889. gada 13. martā Stendes pagastā. Studēja farmāciju, 1904. gadā iestājās LSDSP. Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts. LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1919—1931). Latvijas strādnieku slimo kasu savienības priekšsēdētājs, Latvijas Arodbiedrību Centrālā Biroja sekretārs līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā. Vācu okupācijas laikā darbojās Latvijas Centrālajā padomē. 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandā nodrukāts arī viņa uzvārds, bet viņa paraksts dokumentā nav.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1948. gada 5. aprīlī E. Moricu apcietināja un deportēja uz Sibīriju. Miris 1955. gada 13. augustā Blagoveščenskā, PSRS.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. maijā.