Ernsts Epiks

Ernsts Epiks; Ernst Öpik
Personīgā informācija
Dzimis	1893. gada 22. oktobrī ; Kunda, Krievijas impērija (tagad Igaunija)
Miris	1985. gada 10. septembrī (91 gads); Bengora, Ziemeļīrija, Apvienotā Karaliste
Tautība	Igaunis
Zinātniskā darbība
Zinātne	Astronomija
Darba vietas	Armā observatorija
Alma mater	Maskavas Universitāte; Tartu Universitāte;

Ernsts Jūliuss Epiks (igauņu: Ernst Julius Öpik; dzimis 1893. gada 22. oktobrī [v.s. 10. oktobrī], miris 1985. gada 10. septembrī) bija igauņu astronoms un astrofiziķis.

Studēja Maskavas Universitātē, doktorantūru pabeidzis Tartu Universitātē. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur bija igauņu rektors Baltijas Universitātē. Vairāk nekā 30 gadus strādājis Armā observatorijā, Ziemeļīrijā.

1922. gadā novērtējis attālumu līdz Andromēdas miglājam,^[1] turklāt to izdarījis agrāk un precīzāk nekā Edvīns Habls. 1932. gadā izvirzījis hipotēzi par komētu izcelsmi no mazu objektu mākoņa, kas riņķo ap Sauli lielā attālumā. 1950. gados šo hipotēzi attīstīja nīderlandiešu astronoms Jans Orts, un mūsdienās šo mākoni sauc par Orta mākoni.

1960. gadā saņēmis ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas Dž. Lorensa Smita medaļu, par mūža ieguldījumu astronomijā saņēmis Brūsas medaļu — vienu no augstākajiem apbalvojumiem astronomijā. Atzīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta igauņu zinātniekiem.^[2]

Epika vārdā nosaukts asteroīds un krāteris uz Fobosa. Viņa mazdēls Lembits Epiks ir britu politiķis.