Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte

Esplanāde. Skats uz Brīvības un Kalpaka bulvāru pusi.

Esplanāde (no franču: esplanade) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas. Parkā atrodas piemineklis Oskaram Kalpakam, Rainim, Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija.

Viduslaikos šajā vietā atradies Kubes kalns, kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadiem, izveidojot smilšainu laukumu Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. 1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka apmācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, kur mūsdienās ir parks. 1901. gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde. 1888. gadā esplanādē notika Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (arī 1923., 1926., 1931., 1933. gados). Ziemas mēnešos Esplanādē vienmēr darbojusies publiskā slidotava. 1884. gadā esplanādē tika uzcelta Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāle. 1903. gadā tās malā uzcēla Rīgas biržas komercskolu (kuras telpās tagad atrodas Valsts Mākslas akadēmija), 1905. gadā uzcēla Mākslas muzeja ēku. Arī nodibinot Latvijas Republiku, esplanādes laukumu turpināja izmantot Latvijas armijas parādēm, dziesmu svētki un citiem masu pasākumiem. Mūsdienās ik gadu septembrī Esplanādē notiek Dzejas dienu pasākumi.

[izmainīt šo sadaļu] Parks

Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks. Parkā tika iestādīti un aug vēl mūsdienās divdaivu ginks (Ginkgo biloba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea), parastais skābardis (Carpinus betulus), parastais dižskābardis (Fagus sylvatica), sarkanlapu parastais dižskābardis (Fagus Sylvatica purpurea Latifolia), dzeltenais bērzs (Betula alleghaniensis), olveida katalpa (Catalpa ovata), Mandžūrijas riekstkoks (Juglas mandshurica), Amūras korķkoks (Phellodendron amurense), lauku kļava (Acer campestre), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus), sīkstais bērzs (Betula lenta), vienkrāsas baltegle (Abies concolor) u.c. koku sugu paraugi (10 vietējās un 82 introducētās kokaugu un krūmu sugas).

[izmainīt šo sadaļu] Pieminekļi

Raiņa piemineklis Esplanādē. 2009. gads.

1913. gadā, atzīmējot 100. gadadienu kopš uzvaras 1812. gada karā, parkā uzstādīja pieminekli ievērojamajam rīdziniekam, Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam ģenerālfeldmaršalam Mihailam Barklajam de Tolli.

1919. gada 14. janvārī katedrāles aizmugurē apglabāja 27 nošautos padomju varas atbalstītājus, t.s. komunārus, un pēc LSPR valdības priekšsēdētāja P.Stučkas rīkojuma Esplanāde tiks pārdēvēta par Komunāru laukumu. Mainoties valsts iekārtai, komunāri tika pārapbedīti kapos un laukumu atkal dēvēja par Esplanādi. Pēc Latvijas okupācijas parku pārdēvēja par Komunāru parku - 1960. gadā izveidoja "varoņu aleju" (kas atradās bijušā jāšanas ceļa malā) ar bronzas krūšutēlu galeriju (1969. gadā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne). Latvijai atgūstot neatkarību 1991. gadā šie krūšutēli pazuda.

1936. gadā pie Mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam Janim Rozentālam (tēlnieks B. Dzenis), ap to izveidojot apstādījumus. 1965. gada 11. septembrī tika atklāts piemineklis Rainim (tēlnieks K. Zemdega, arhitekts Dz. Driba). 2006. gada 22. jūnijā parkā tika atklāts piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam (tēlnieks G.Panteļejevs, arhitekts A.Veidemanis).

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija

Skats uz viesnīcu "Reval Hotel Latvija" un Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli.
Latvijas Mākslas akadēmija.
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle.
Skats uz Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli no Esplanādes.
2002. gadā atjaunotais piemineklis kņazam Mihaelam Barklajam de Tolli.
Piemineklis Rainim.
strūklaka
piemineklis O.Kalpakam