Estētika (no grieķu: αἰσθητικός(aisthētikos) — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi. Tā pētī mākslas attieksmi pret īstenību, mākslas attīstības likumus, tās saturu un formu, mākslas sabiedriskās funkcijas u.c.[1]
Par estētikas pamatlicēju uzskatāms Aleksandrs Baumgartens. Estētiku kā disciplīnu viņš izveidoja, par pamatu ņemot retoriku. 1750. gadā tiek izdots viņa darbs ar nosaukumu "Estētika", bet 1758. gadā darba otrais sējums. Pieminēšanas vērta ir arī latviešu filozofe Milda Paleviča, kura pētījusi estētikas problēmas.
