Etilēnoksīds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Etilēnoksīds
Ethylene-oxide-2D.png
Etilēnoksīda struktūrformula
Ethylene-oxide-3D-vdW.png
Etilēnoksīda molekulas modelis
Ķīmiskā formula C2H4O
Molmasa 44,05 g/mol
Blīvums 899 kg/m3
Kušanas temperatūra 161 K (-112,1 °C)
Viršanas temperatūra 283,5 K (10,4 °C)

Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C2H4O) ir bezkrāsaina, degoša, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību. Tas ir vienkāršākais cikliskais ēteris un ir ķīmiski visai aktīvs. Etilēnoksīds ir vienkāršākais epoksīds. Epoksīdi ir cikliskie ēteri ar trīslocekļu ciklu.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpnieciski etilēnoksīdu iegūst, oksidējot etilēnu ar skābekli, katalizatora (sudrabs) klātienē, ~1-2 MPa spiedienā, pie ~200-300 °C:

2CH2=CH2 + O2 → C2H4O

Etilēnoksīdu iespējams iegūt arī 2-hloretanola (ClCH2CH2OH) reakcijā ar sārmu.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksirānam reaģējot ar amonjaku, analoģiski kā ar ūdeni, veidojas etanolamīns, dietanolamīns un trietanolamīns.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksirānu lieto par izejvielu etilēnglikola ražošanai (reakcija ar ūdeni), kā arī, lai iznīcinātu baktērijas. Tā kā etilēna oksīds labi deg, to dažreiz lieto aviācijas bumbām (FAE).
Epoksīdus ar lielāku molmasu (kam epoksīda grupa atrodas garākas virknes galā), lieto par monomēriem.