Etilēnoksīds

Etilēnoksīds
Etilēnoksīda struktūrformula Etilēnoksīda molekulas modelis
Ķīmiskā formula:	C2H4O
Molmasa:	44,05 g/mol
Blīvums:	899 kg/m3
Kušanas temperatūra:	161 K (-112,1 °C)
Viršanas temperatūra:	283,5 K (10,4 °C)

Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C₂H₄O) ir bezkrāsaina, degoša, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību. Tas ir vienkāršākais cikliskais ēteris un ir ķīmiski visai aktīvs. Etilēnoksīds ir vienkāršākais epoksīds. Epoksīdi ir cikliskie ēteri ar trīslocekļu ciklu.

Iegūšana

Rūpnieciski etilēnoksīdu iegūst, oksidējot etilēnu ar skābekli, katalizatora (sudrabs) klātienē, ~1-2 MPa spiedienā, pie ~200-300 °C:

2CH₂=CH₂ + O₂ → C₂H₄O

Etilēnoksīdu iespējams iegūt arī 2-hloretanola (ClCH₂CH₂OH) reakcijā ar sārmu.

Īpašības

Oksirānam reaģējot ar amonjaku, analoģiski kā ar ūdeni, veidojas etanolamīns, dietanolamīns un trietanolamīns.

Izmantošana

Oksirānu lieto par izejvielu etilēnglikola ražošanai (reakcija ar ūdeni), kā arī, lai iznīcinātu baktērijas. Tā kā etilēna oksīds labi deg, to dažreiz lieto aviācijas bumbām (FAE).
Epoksīdus ar lielāku molmasu (kam epoksīda grupa atrodas garākas virknes galā), lieto par monomēriem.