Fācija

Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās. Par fāciju sauc arī konkrētu iežu slāni vai svītu (slāņu kopumu), kuru raksturo līdzīgas litoloģiskās īpatnības un kas iekļauj sevī vienotu fosilo organisko atlieku sastāvu. Metamorfo iežu fācijas raksturo dažāda sastāva metamorfo iežu kopums ar vienādiem rašanās apstākļiem. Terminu "fācija" ieviesa šveiciešu ģeologs A. Greslijs (angl. Amanz Gressly) 1838. gadā. Viņš rakstīja, ka fācija ir slānis vai slāņu grupa, kas atspoguļo sedimentācijas (slāņu veidošanās) vidi. Fāciju izpēte ļauj iezīmēt denudācijas un sedimentācijas apgabalus, klimatu, gultnes reljefu un jūras baseina dziļumu, sāļu un gāzu sastāvu, ūdens temperatūru, vecumu u.c.

Faciālā analīze

Nogulumu faciālās analīzes restaurē seno nogulumu veidošanās apstākļus un izdala fosilās fācijas. Reizēm analizē tikai kādu konkrētu nogulumu pazīmi un to attiecīgi norāda fācijas apzīmējumā (litofācija, biofācija, topofācija, ģeoķīmiskā fācija u.c.).

Denudācijas apgabali

Pašlaik ģeologu rīcībā ir daudz plašāka informācija par seno jūras baseinu fizikāli-ģeogrāfiskajiem apstākļiem, nekā par apstākļiem senajos sauszemes apgabalos. Sauszeme bija denudācijas (erozijas) apgabals. Erodējot tā parasti neatstāja aiz sevis nekādas pēdas. Jūras bija nogulumu uzkrāšanās apgabali. Pēc šiem uzkrāšanās (sedimentācijas) apgabaliem ģeologi var spriest par drupu materiāla denudācijas avotiem. Kritēriji denudācijas apgabalu noteikšanai ir nogulumu granulometriskais sastāvs un virkne citu pazīmju. Oļi, kas atrodas tiešā erozijas apgabalu tuvumā ir paši lielākie un mazāk nogludināti. Jo vairāk attālinās no erozijas apgabaliem, jo gludāki un sīkāki paliek oļi. Lai noteiktu drupu materiāla denudācijas apgabalus pētnieki izmanto arī tādu īpašību, kā smilšu graudu orientāciju smilšakmeņos. Būtiska nozīme denudācijas apgabalu noteikšanai ir minerāliem, kas ir akumulācijas apgabalu iežu sastāvā. Šos minerālus ģeologi sauc par allotigēniem (atnestiem no ārienes).

Klimatiskie apstākļi

Nogulumu klimatisko apstākļu svarīgs rādītājs ir akmeņsāls slāņi. Sāļu izgulsnēšanās no jūras ūdens notika un notiek karsta un sausa klimata apstākļos. Savukārt, uz aizgājušo epohu tropisko klimatu norāda fosilās faunas un floras lielā daudzveidība (polārajā klimatā tā ir 30-40 reizes mazāka). Koraļļu klātbūtne nogulumos liecina par siltu un seklu jūru klātbūtni tajā periodā.

Ģeoloģisko fāciju veidi

Pamatojoties uz faciālās analīzes datiem Zemes garozas sastāvā tiek izdalītas atsevišķas fācijas. Nogulumiežu fācijas atkarībā no to veidošanās vietas ir pieņemts dalīt trijās pamatgrupās:

• jūras fācijas;
• pārejas fācijas:

• lagūnu fācijas;
• deltu fācijas;

• kontinentālās fācijas.