Persiešu valoda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Farsi)
Persiešu valoda
فارسی 
Fārsi persiešu ortogrāfijā (nastalīka stilā):  
Izruna: IPA: [fɒːrˈsi], [pɒːrˈsi]
Valodu lieto: Irāna, Afganistāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Bahreina, diasporā visur pasaulē. 
Reģions: Tuvie Austrumi, Vidusāzija
Pratēju skaits: Dzimtā val.: ~82 milj.[1]
Otrā val.: ~62 milj.
Kopā: 144 milj. 
Reitings: 12 (dzimtā valoda)
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Irāņu
   Rietumirāņu
    Dienvidrietumirāņu
     Persiešu valoda 
Rakstība: arābu alfabēts,
kirilica (tadžiku val.) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Irāna Irāna
Karogs: Afganistāna Afganistāna
Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna[1]
Regulators: Persiešu valodas un literatūras aģentūra (Irāna)
Afganistānas zinātņu akadēmija
Valodas kodi
ISO 639-1: fa
ISO 639-2: per (B)  fas (T)
ISO 639-3: dažādi:
fas — Persiešu
prs — Austrumpersiešu
pes — Rietumpersiešu
tgk — Tadžiku
aiq — Aimaku
bhh — Buhori
deh — Dehvari
drw — Darvazi
haz — Hazaragi
jpr — Dzhidi
phv — Pahlavani 
Persiešu dzimtās valodas izplatības areāls.

Persiešu valoda[2] (pašnosaukumi: فارسی [fɒːrˈsi]) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā (rietumpersiešu), Afganistānā (dari) un Tadžikistānā (tadžiku).

Ilgu laiku, sākot ar 10.–12. gadsimtu, persiešu valoda kalpoja kā starptautiskās saziņas, kultūras un zinātnes valoda plašā islāma pasaules austrumu daļā un būtiski ietekmēja visas reģiona valodas no Turcijas, Kaukāza un Krimas līdz Vidusāzijai un Indijai. Persiešu literārajai un sarunvalodai ir bijusi ievērojama ietekme uz citu irāņu, tjurku un jaunindiešu valodu attīstību. Līdz pat britu kolonizācijai plaši lietota kā otrā valoda Indijas subkontinentā, bijusi oficiālā valoda Mogulu impērijas laikā.

Persiešu valoda ir 9. populārākā valoda internetā — tā tiek lietota 2,6 % pasaules tīmeklī pieejamo vietņu, un tai ir tendence pieaugt, piemēram, 2010. gada oktobrī tās daļa bija tikai 0,6 %.

Lingvoģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pratēju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Irānā persiešu valoda ir vienīgā valsts valoda un dominējošā mācību valoda izglītības iestādēs. Irānā dzīvo vairāk nekā 75 miljoni cilvēku, no kuriem lielākajai daļai persiešu valoda ir vismaz otrā valoda. Persiešu valoda ir dzimtā valoda vismaz pusei valsts iedzīvotāju, kurus dēvē par persiešiem.

Persiešu valoda kā starpetniskās saziņas, literatūras, plašsaziņas līdzekļu un citu sabiedriskās dzīves jomu valoda ir otra valoda citu Irānas tautu pārstāvjiem — gan irānvalodīgajiem (kurdi, beludži u. c.), gan neirāņvalodīgajiem (azerbaidžāņi, arābi, turkmēņi, armēņi u. c.).

Sarunvaloda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarunvalodu persiešu valoda būtiski atšķiras no literārās persiešu valodas. Atšķirības starp abiem reģistriem attiecas ne tikai uz fonētiku, bet arī uz gramatiku, sintaksi, vārdu veidošanu, un spilgti atspoguļo valodas pārmaiņas, kas uzkrājušās kopš klasiskā perioda, bet gandrīz neatspoguļojas literārajā valodā.

Atšķirības starp persiešu valodas sarunvalodas formām neapšaubāmi pastāvēja jau jauno persiešu literārās normas veidošanās laikmetā, un vēlāk, sakarā ar politisko sadrumstalotību un sarunvalodas persiešu valodas paplašināšanās aptvertās telpas plašumu, tās tikai palielinājās. Tomēr, pateicoties rakstītās tradīcijas stabilitātei un unifikācijai, reģionālās atšķirības literārajā valodā līdz pat 19. gadsimtam bija nenozīmīgas, un lokālās atšķirības sarunvalodā var izsekot tikai pēc dialektu formām.

Plašais persiešu-tadžiku dialektu klāsts, kas stiepjas no Persijas līča līdz Fergānas ielejai, nav pilnībā aprakstīts un klasificēts, galvenokārt tāpēc, ka dialektoloģija Irānā un Afganistānā nav pietiekami attīstīta un daudzi dialekti nav aprakstīti. Kopumā to var iedalīt Irānas rietumpersiešu valodā un austrumpersiešu valodā, kas ir tadžiku un dari pamatā, kā arī dažās pārejas dialektos (Horasānas dialekti, tadžiku dialekti Afganistānas austrumos un ziemeļos, kā arī Pakistānas rietumos u.c.).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2006 CIA Factbook: Iran Arhivēts 2012. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. 39 M (58%), Afghanistan Arhivēts 2020. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 15 M (50%), Tajikistan Arhivēts 2001. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē. 5.8 M (80%), Uzbekistan Arhivēts 2020. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 1.2 M (4.4%)
  2. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 15. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]