Fauna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē.

Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā. Atbilstošais termins augiem ir flora. Zoologi un paleontologi terminu fauna izmanto, kad specifiskā laikā vai vietā atrod tai atbilstošas dzīvnieku sugas, piemēram, "Sonoras tuksneša fauna". Paleontologi dažbrīd piemin faunas stāvu dabisko secību, ko nosaka pēc klinšu stāviem, viens faunas stāvs sastāv no līdzīgām klinšu fosilijām.

Vārda izcelsme un pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds cēlis no vārdiem - Fauna (romiešu bagātības un zemes dieviete), Faunus (romiešu dievs) un Fauns (meža gariņi). Visiem trim vārdiem ir kopēja izcelsme ar Grieķu dieva Pana vārdu un tāpēc panis ir Grieķu pretvērtība faunai. Fauna var būt arī grāmatas nosaukums, kurā dzīvnieki ir sakārtoti pa nodaļām pēc to faunas. Šis termins pirmoreiz tika izmantots Linneja darba virsrakstā "Faunas iznīcība" 1747.gadā.

Faunas apakšiedalījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheopterikss, visagrāk zināmais putns.

Iekšējā fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējā fauna ir ūdensdzīvnieki, kuri mīt ūdeņu apakšējā slānī, nekā virs tā. Baktērijas un mikroaļģes var dzīvot arī pamata nogulšņu spraugās. Vidēji, iekšējās faunas dzīvnieki kļūst pakāpeniski retāki līdz ar pieaugošo ūdens dziļumu un attālumu no krasta, turpretī baktērijas rodas pārpārēm, stāvošajā jūras ūdenī radot attiecību viens miljards šūnu uz milimetru.(Iekšējā fauna ir arī bentoss, kas mīt zemūdens dubļos.)

Makrofauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Makrofaunā ietilpst vismaz vienu milimetru gari organismi, kas dzīvo bentosā (jūras dibena flora un fauna) vai augsnē.

Megafauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Megafaunā ietilpst lielie dzīvnieki, kas dzīvo jebkurā specifiskā reģionā vai laikā. Piemēram, Austrālijas megafauna.

Meiofauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meiofaunā ietilpst mazie dziļūdens bezmugurkaulnieki, kuri dzīvo gan sālsūdenī, gan saldūdenī, gan svaiga ūdens apkārtnē. Termins Meiofauna definē organismu grupu pēc to izmēriem (lielāki kā mikrofaunā, bet mazāki kā makrofaunā) labāk kā taksonomiskajā grupēšanā. Praktiski tie ir organismi, kuri var izlīst cauri 1 mm lielai cilpai, bet tiks noķerti ar 45 μm lielu cilpu, bet precīzie izmēri varietē no pētnieka uz pētnieku. Tas, vai organisms izies cauri 1 mm lielai cilpai ir arī atkarīgs no tā vai tas ir dzīvs vai miris šķirošanas brīdī.

Mezofauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezofaunā ietilpst makroskopisku augšņu bezmugurkaulnieki (0.2 – 10 mm), piemēram, posmkāji, sliekas un nematodes.

Mikrofauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrofaunā ietilpst mikroskopiski un ļoti mazi dzīvnieki (<0.2 mm) kā, piemēram, protozoji jeb vienšūņi.

Citi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citi termini iekļauj sevī putnu faunu un zivju faunu.

Faunas traktāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasiskās faunas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]