Fazānastes jakana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fazānastes jakana
Hydrophasianus chirurgus (Scopoli, 1786)
Fazānastes jakana mātīte riesta laikā
Fazānastes jakana mātīte riesta laikā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Neparastie bridējputni (Thinocori)
Dzimta Jakanas (Jacanidae)
Ģints Fazānastes jakanas (Hydrophasianus)
Suga Fazānastes jakana (Hydrophasianus chirurgus)
Izplatība
central

Fazānastes jakana (Hydrophasianus chirurgus) ir jakanu dzimtas (Jacanidae) fazānastes jakanu ģints (Hydrophasianus) bridējputnu suga, kura dzīvo tikai Dienvidāzijas tropu biomā. Fazānastes jakana ir vienīgā suga fazānastes jakanu ģintī.

Fazānastes jakanas dzīvo Indijā, Āzijas dienvidaustrumos un Indonēzijā. Lai arī fazānastes jakanas nav lielas ceļotājas, tās ir vienīgās jakanu dzimtā, kas migrē; no Ķīnas dienvidiem un Himalajiem uz Indijas un Dienvidāzijas dienvidiem[1]. Vienīgā valsts, kur fazānastes jakanu populācija ir apdraudēta, ir Taivāna.

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fazānastes jakana laikā, kad nav riests

Fazānastes jakanām kā visām jakanām ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tām pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Ķermenis ir vidēji liels, apmēram 31 cm, mātītes ievērojami lielākas un krāšņākas par tēviņiem. Fazānastes jakanu suga ir vienīgā jakanu suga, kurai ir ārējas atšķirības starp dzimumiem. Riesta laikā mātītei izaug gara aste, līdzīga fazānam, arī tēva aste paaugas, bet tā nav tik izteiksmīga. Riesta astes garums apmēram 20 - 38 cm. Mātītei ir dominanta loma dzimumattiecībās; vienai mātītei ir vairāki tēviņi.

Pieauguša putna apspalvojums riesta laikā ir melns ar baltu, bet pārējā laikā tumši brūns ar baltu[2]; balti ir spārni, galva un kakls. Kakla aizmugure ir zeltaini brūnā krāsā laikā, kad nav pārošanās. Riesta laikā uz kakla izaug zeltainas krēpes. Vēders riesta laikā melns, pārējā gaišs, gandrīz balts ar brūnu joslu. Knābis un kājas zaļganpelēkas.

Jaunajiem putniem, ķermeņa augšpuse ir brūna, apakšpuse balta, brūnā krūšu josla gandrīz nemanāma.

Jakanas barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem[3]. Fazānastes jakana ir lieliska peldētāja un nirēja. Jakanas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, tās mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī otru pusi.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fazānastes tēviņš ar cālēniem riesta laikā

Riesta laiks fazānastes jakanām ir no marta līdz jūlijam. Indijas dienvidos no jūnija līdz septembrim. Mātītei ir sava teritorija, un tai var būt 2 līdz 5 partneri. Teritorija, tēviņiem piepalīdzot, tiek sargāta no citām mātītēm diezgan agresīvi. Tēviņš būvē peldošu ligzdu, kurā tiek iedētas 4 tumši brūnas olas. Ja nepieciešams tēviņš pārvieto olas uz citu ligzdu, tās ar knābi rullējot pāri augu lapām un pat pa ūdeni[2].

Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī tas aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Ja olas vai cāļi kādam no tēviņiem aiziet bojā, mātīte ligzdā iedēj nākamās olas.

Visi cālēni neizšķiļas vienā un tai pašā dienā, tādēļ ligzda tiek rūpīgi slēpta līdz izšķiļas pēdējais cālēns. Cālēniem draud briesmas no dažādiem ienaidniekiem: čūskām, krokodīliem, putniem, tēviņš cenšas cālēnus nosargāt, reizēm pat nesot zem saviem spārniem[2]. Cāļiem ir lielsiks kamuflāžas apspalvojums; dzeltenbrūns ar svītrām. Pēc tēva brīdinājuma sauciena cālēni ātri ienirst ūdenī.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]