Fazer

Vikipēdijas lapa
Oy Karl Fazer Ab
Tips Kapitālsabiedrība
Darbības joma pārtikas rūpniecība
Dibināts 1891. gads
Dibinātājs Karls Facers
Galvenais birojs Helsinki, Karogs: Somija Somija
Produkti maizes izstrādājumi, konfektes, cepumi
Tīmekļa vietne fazergroup.com
Fazer Geisha šokolāde
Fazer konfektes

Oy Karl Fazer Ab, zināms ar zīmolu Fazer, ir Somijas pārtikas rūpniecības uzņēmums. Tas ir dibināts 1891. gadā. Galvenais birojs atrodas Helsinkos. Uzņēmuma īpašnieki ir Faceru ģimene.

Fazer ražo maizes izstrādājumus, konfektes, šokolādi, cepumus un citu konditoreju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma dibinātājs Karls Facers
Logotips no 2006. līdz 2017. gadam

1891. gada 17. septembrī zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Facers (Karl Fazer) Helsinku centrā atvēra franču — krievu konditoreju. 1894. gadā tā sāka ražot šokolādi un konfektes. 1895. gadā tika izlaista ledene Pihlaja, kas ir uzņēmuma vecākais līdz šim ražotais produkts. 1897. gadā tika sākta saldumu rūpnieciska ražošana. 1898. gadā Helsinkos tika atvērta jauna fabrika. 1908. gadā reģistrēta Fazer tirgus marka.[1]

1920. gados Fazer atvēra veikalu Stokholmā, Zviedrijā. 1924. gadā tika sākta biskvītu ražošana. 1927. gadā tika nopirkts Somijas un Anglijas biskvītu ražošanas kopuzņēmums Hanko. 1930. gadā lakricas ražošana tika pārcelta no Hanko uz Helsinkiem. 1935. gadā Fazer nopirka restorānu Kalastajatorppa. 1938. gadā tika atvērtas divas maiznīcas.

1940. gadā, sakarā ar PSRS kara bāzes izveidošanu Hanko pussalā, no tās tika pārcelta biskvītu ražotne. 1947. gadā biskvītu fabrika tika pārsaukta par Hanko Biscuits. 1952. gadā Fazer savu produkcijas izplatīšanu sāka nodot ārējiem tirgotājiem. 1955. gadā Vantā tika atklāta fabrika Fazerila. 1958. gadā uzņēmums nopirka Oululainen maizes ceptuvi.

1962. gadā Oululainen sāka ražošanu jaunā fabrikā Lahti. 1963. gadā šokolādes un saldumu ražošana tika pārcelta uz Fazerila. 1966. gadā Hanko Biscuits tika apvienots ar Karl Fazer Oy. 1967. gadā Zviedrijā tika izveidots meitas uzņēmums Karl Fazer AB.

1970. gadā Fazer iegādājās uzņēmumu Colombia. 1971. gadā Oululaisen Mylly Lahti uzcēla dzirnavas. 1975. gadā Zviedrijas pilsētā Malmē tika nopirkts uzņēmums Mazetti AB. 1976. gadā tika izveidota ēdināšanas nodaļa Fazer Catering (kopš 1988. gada Amica). 1978. gadā Fazer Catering pārņēma ēdināšanas uzņēmumus Työmaahuolto un Ravintohuolto. 1979. gadā Fazer Turku nopirka uzņēmumu J.R. Lehtinen.

1982. gadā Zviedrijas komūnā Lindčepingā tika dibināts meitas uzņēmums Fazer Bröd AB 1989. gadā tika izveidotas trīs operatīvās nodaļas: Fazer Confectionery, Fazer Bakeries un Fazer Biscuits. Konfekšu nodaļa kļuva starptautiska. Fazer Somijā izveidoja maiznīcu tīklu.

1990. gadā sakās sadarbība starp Fazer Confectionery un Zviedrijas Cloetta. 1991. gadā United Biscuits ieguva 49 % Fazer Biscuits kapitāldaļu. 1993. gadā Lapēnrantā tika nopirkts uzņēmums Chymos. 1994. gadā tika sākta darbība Igaunijā, atklājot Fazer Eesti maizes ceptuvi Tallinā. United Biscuits ieguva vairākumu uzņēmumā Fazer Biscuits. 1997. gadā iegādāti Pick & Mix konditorejas uzņēmumi Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē. 1998. gadā tika iegūta dalība uzņēmumā Hlebnyj Dom Sanktpēterburgā, Krievijā. 1999. gadā tika panākta vienošanās par Fazer Confectionery un Cloetta apvienošanos.

2000. gadā Fazer Confectionery apvienojās ar Zviedrijas Cloetta AB, izveidojot atsevišķu uzņēmumu Cloetta Fazer AB. Fazer ieguva Krievijas uzņēmuma Hlebnyj Dom vairākuma kapitāldaļu. 2001. gadā Amica ieguva Dānijas uzņēmuma Wip Personalerestauranter A/S vairākuma kapitāldaļu. Fazer sākta darbību Latvijā. Fazer Bakeries sāka darbību Latvijā un Lietuvā. 2002. gadā Fazer Bakeries iegādājās Zviedrijas maizes cepēju Lövångerbröd AB. Francijas grupa Danone nopirka Fazer Keksit Oy (Vantā cepumu rūpnīca) atlikušās kapitāldaļas (vēlāk tas tika pārdēvēts par LU Suomi Oy, un 2007. gadā nonāca ASV uzņēmuma Kraft Foods īpašumā). Amica sāka darbību Norvēģijā. 2003. gadā Amica ieguva vairākumu Norvēģijas ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumā Adviso Meny AS. 2004. gadā Fazer izstrādāja jaunu darbības modeli un atjaunoja zīmola stratēģiju. 2005. gadā Maskavā tika nopirkta maizes ceptuve Zvjozdnij. 2006. gadā Fazer iegādājās Sanktpēterburgā bāzēto Abela Services CIS, SIA Nokroko A Latvijā un KantineRingen As Norvēģijā. 2007. gadā maizes bizness Krievijā tika atdalīts Fazer Russia atsevišķā nodaļā. 2008. gadā uzņēmums Cloetta Fazer AB (publ) tika sadalīts divos uzņēmumos: [Cloetta]] un Fazer Confectionery, kas kļuva par Fazer grupas nodaļu. 2008. gadā Fazer nopirka košļājamo gumiju ražotāju Fennobon. 2009. gadā Zviedrijā tika iegādāts Lantmännen Färskbröd.

2011. gadā tika pārdots Fazer Amica ēdināšanas un restorānu bizness Igaunijā un Latvijā; Zviedrijā nopirkts maizes ceptuvju tīkls Gateau. 2012. gadā Krievijā tika pārtraukts ēdināšanas pakalpojumu bizness. Tika iegādāts Zviedrijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Scandinavian Facility Management (SFAB).[1] 2012. gada novembrī no ASV uzņēmuma Kraft Foods tika nopirkta Vantā cepumu rūpnīca (agrākā Fazer Keksit). 2017. gada 17. martā tika nopirkts fermentētu auzu produktu ražotājs Bioferme Oy (zīmols Yosa). 6. novembrī Fazer iegādājās vadošo Ziemeļvalstu smūtiju zīmolu Froosh. 2019. gada janvārī tika nolemts slēgt Oulu ceptuvi un izveidot jaunu ražotni Lahti. 2019. gada 11. jūnijā Fazer paziņoja, ka pārdos Fazer Food Services restorānu biznesu Apvienotās Karalistes uzņēmumam Compass Group kā daļu no stratēģijas koncentrēties uz patēriņa precēm; darījums pabeigts 2020. gada 1. februārī. 2019. gada vasarā Fazer iegādājās Somijas uzņēmumu Kaslink Foods, kas specializējies augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanā.

2020. gada 17. janvārī tika iegādāts Vuohelan Herkku maizes ceptuvju un dzirnavu bizness, kas specializējies bezglutēna produktu ražošanā. 25. februārī tika slēgta Kārinas ražotne, 24. septembrī slēgta Karkilas ražotne. 2021. gada 13. decembrī Fazer vienojās no Profuragruppen pirkt uzņēmumu Trensums Food AB, kas ir Zviedrijas vadošais augu dzērienu ražotājs, stratēģiski koncentrējoties uz auzu dzērieniem; darījums pabeigts 2022. gada 1. martā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 4. martā Fazer paziņoja, ka aptur savas produkcijas eksportu uz Krieviju, bet 6. martā paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā (uzņēmumam bija trīs ceptuves Sanktpēterburgā un viena Maskavā; neto pārdošanas apjoms Krievijā 2021. gadā bija aptuveni 157 miljoni eiro, kas veidoja 13 % Fazer pārdošanas apjoma).[2] 27. martā Krievijas mediji informēja, ka Fazer turpinās savu meitas uzņēmumu darbību Krievijā, nomainot uzņēmuma un zīmola nosaukumu Fazer pret Hlebnyj dom, kas līdz šim jau ticis izmantots produkcijai.[3] 28. martā Fazer paziņoja, ka uzņēmums nav atcēlis savu lēmumu aiziet no Krievijas, bet meitas uzņēmuma pārdēvēšana ir daļa no iziešanas procesa, lai pēc īpašumtiesību nodošanas Fazer zīmolu Krievijā nevarēt likumīgi izmantot.[4]

Fazer Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada 7. augustā dibināta SIA Amica Latvia. 2005. gada 16. martā tā pārdēvēta par SIA Fazer Amica. 2011. gadā to pārdeva, un 2011. gada 12. septembrī pārdēvēja par SIA Baltic Restaurants Latvia.[5]

2001. gada decembrī Fazer Bakeries nopirka Lavijas maizes ražotāju SIA Ogres maiznieks, kas dibināta 2000. gada 24. novembrī.[6] 2002. gada 1. oktobrī SIA Ogres maiznieks pārdēvēta par SIA Fazer maiznīca "Druva", bet 2005. gada 21. februārī ieguva nosaukumu SIA Fazer maiznīcas. 2012. gada 26. martā tā pārdēvēta par SIA Fazer Latvija.[7]

2014. gada maijā izveidota struktūrvienība Fazer Bakery Baltic, kura apvienoja Igaunijas (Tallinā), Latvijas (Ogrē) un Lietuvas (Kauņā) maizes ceptuves. Tika nolemts ražošanu no Igaunijas pārcelt uz Latviju un Lietuvu, Ogrē izveidojot jaunu ražotni un esošo maiznīcu paplašinot. Novembrī sākta jaunās ražotnes celtniecība, kas specializēsies saldētu kūku, rulešu un citu konditorejas izstrādājumu ražošanā.[8] Ražotne atklāta 9. septembrī; tajā investēti 4,5 miljoni eiro. Sākotnēji visa saražotā produkcija tika eksportēta.[9]

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fazer nodarbina vairāk nekā desmit tūkstošus darbinieku Somijā, kā arī Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Baltijas valstīs, Apvienotajā Karalistē un Krievijā.

Uzņēmuma grupas darbība sadalīta četros sektoros:

  • Fazer Bakery — dažāda veida maizes ražošana;
  • Fazer Confectionery — konfekšu, šokolādes, cepumu un čipsu ražošana;
  • Fazer Lifestyle Foods — maizes ceptuvju, konditorejas izstrādājumu, augu izcelsmes pārtikas produktu, kas nav piena produkti, graudu malšanas un pārtikas tehnoloģiju centrs.

Zīmoli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fazer grupa darbojas ar zīmoliem:

  • Druva — maize Latvijā
  • Dumle — saldumi
  • Fazer — maize un maizes saldie izstrādājumi
  • Fazer Crisp — čipsi
  • Fazer Moomin — saldumi
  • Fazer Yosa — auzu produkti
  • Fazermint — premium kvalitātes šokolāde
  • Froosh — smūtiji
  • Gardesis — maize un maizes saldie izstrādājumi Lietuvā
  • Gateau — maizes ceptuves
  • Geisha — konfektes
  • Karl Fazer — piena šokolāde
  • Liqueur Fills — konfektes ar alkoholu
  • Marianne — saldumi
  • Oululainen — maizes izstrādājumi Somijā
  • Skogaholm — maizes izstrādājumi Zviedrijā
  • Skolekridt — lakricas produkti
  • Tutti Frutti — saldumi
  • Tyrkisk Peber — produkti ar piparu piedevu

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]