Februāra revolūcija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē.

Putilova fabrikas strādnieču demonstrācija.

Revolūcijas hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. februāris - liels streiks Petrogradā Putilova rūpnīcā. Viens no streika iemesliem - pārtikas trūkums galvaspilsētā. Streiks tika nežēlīgi apspiests.

23. februārī - Petrogradā sākas pretkara mītiņi kuru galvenais iemesls ir pārtikas trūkums. Mītiņi pārvēršas sadursmēs ar kazakiem, policiju un kareivjiem.

24 - 25. februāris - sakās ģenerālstreiks. Demonstranti sāk pieprasīt cara patvaldības beigas. Kareivji, kas sūtīti mītiņu apspiešanai, atsakās paklausīt pavēles un pievienojas demonstrācijām.

26. februāri sākas bruņotas sadursmes starp caram uzticīgajiem kareivjiem un kareivjiem kas vēlas caru gāzt.

27. februārī sākas vispārēja bruņota sacelšanās, kuras laikā aizvien vairāk kareivju pāriet revolucionāru pusē. Valsts Domē tiek izveidota Pagaidu komiteja.

1. martā jaunā Pagaidu komitejas vara sāk nostiprināties Petrogradā un visā valstī.

2. martā cars Nikolajs II atsakās no troņa par labu savam brālim Mihailam, kas no tā atsakās un varu nodod Pagaidu padomei kura izveido Pagaidu valdību ar liberālo kņazu Ļvovu, un vēlāk, ar sociālistu Kerenski priekšgalā. Kareivji izveido savu Padomi kurai pieder reālā militārā vara. Valstī izveidojas nedroša divvaldība.