Federiko Fellīni — Vikipēdija

Federiko Fellīni Federico Fellini

Federiko Fellīni 1965. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1920. gada 20. janvārī Rimini, Itālija
Miris	1993. gada 31. oktobrī (73 gadi) Roma, Itālija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists
Darbības gadi	1945—1990
Dzīvesbiedre	Džuljeta Mazīna (1943—1993, līdz Fellīni nāvei)

Federiko Fellīni (itāļu: Federico Fellini, dzimis 1920. gada 20. janvārī, miris 1993. gada 31. oktobrī) bija itāļu kinorežisors un scenārists. Vislabāk pazīstams pēc sava īpašā stila filmās, saplūdinot realitāti un fantāziju ar barokāliem vaibstiem. Fellīni tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta visietekmīgākajiem un cienījamākajiem režisoriem.^[1] Viņš bija precējies ar aktrisi Džuljetu Mazīnu, kura spēlēja vairākas nozīmīgas lomas Fellīni filmās.

Par filmu "Saldā dzīve" (1960) Fellīni ieguva Kannu kinofestivāla galveno balvu Zelta palmas zaru. 1987. gadā Fellīni saņēma balvu BAFTA Fellowship, bet 1993. gadā apbalvots ar Kinoakadēmijas goda balvu.

4 reizes balva "Labākā filma svešvalodā" ir piešķirta filmām Federiko Fellīni filmām. Tās ir filmas "Ceļš", "Kabīrijas naktis", "Astoņarpus" un "Amarkords".

Pazīstamākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Memmesdēliņi" (I Vitelloni, 1953)
"Ceļš" (1954)
"Kabīrijas naktis" (1957)
"Saldā dzīve" (1960)
"Astoņarpus" (1963)
"Satirikons" (1969)
"Amarkords" (1973)
"Orķestra mēģinājums" (1978)
"Un kuģis peld" (1983)
"Džindžera un Freds" (1986)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Burke, Frank, and M. R. Waller (2003). Federico Fellini: Contemporary Perspectives. Toronto: University of Toronto Press. p 12 ISBN 0-8020-7647-5

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Federiko Fellīni.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Fellini Foundation Oficiālā mājas lapa (itāliski)
Fondation Fellini pour le cinéma (Switzerland) Oficiālā mājas lapa (franciski)
IMDb profils (angliski)
Internet Broadway Database profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Federiko Fellīni

1950. gadi	"Varietē gaismas" (Luci del varietà, 1951) "Baltais šeihs" (Lo sceicco bianco, 1952) "Dīkdieņi" (I vitelloni, 1953) L'amore in città (segments Un'agenzia matrimoniale, 1953) "Ceļš" (1954) "Krāpnieki" (Il bidone, 1955) "Kabīrijas naktis" (1957)

1960. gadi	"Saldā dzīve" (1960) "Bokačo '70" (Boccaccio '70, segments Le tentazioni del Dottor Antonio, 1962) "Astoņarpus" (1963) "Džuljeta un rēgi" (Giulietta degli spiriti, 1965) Histoires extraordinaires (segments Toby Dammit, 1968) "Satirikons" (Satyricon, 1969)

1970. gadi	I clowns (1970) "Roma" (Roma, 1972) "Amarkords" (1973) "Fellīni Kazanova" (Il Casanova di Federico Fellini, 1976) "Orķestra mēģinājums" (Prova d'Orchestra, 1978)

1980. gadi	"Sieviešu pilsēta" (La citta delle donne, 1980) "Un kuģis peld" (E La Nave Va, 1983) "Džindžera un Freds" (Ginger e Fred, 1986) "Intervija" (L'Intervista, 1987)

1990. gadi	"Mēnesnīcas balss" (La Voce Della Luna, 1990)

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 76315386 LNB: 000036945 LCCN: n79056202 ISNI: 0000 0004 4037 8307 GND: 118532421 SELIBR: 186745 SUDOC: 027291537 BNF: cb11902511c (data) BIBSYS: 90059208 ULAN: 500081169 NLA: 35080071 NDL: 00439366 NKC: jn19990002219 SBN identifikators CFIV000288 nav derīgs. BNE: XX855667 CiNii: DA02983269