Feniletilspirts
|
|
| Feniletilspirts | |
|---|---|
Fenletilspirta struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | C6H5CH2CH2OH |
| Molmasa: | 122,17 g/mol |
| Blīvums: | 1020 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | -27 °C |
| Viršanas temperatūra: | 220 °C |
Feniletilspirts (benzoletanols, benzilkarbinols, 2-feniletanols, ß-feniletilspirts, ß-hidroksietilbenzols, rožu eļļa, apelsīnu eļļa, C8H10O jeb C6H5CH2CH2OH) ir gaistošs, viskozs šķidrums un ir viena no galvenajām rožu eļļas sastāvdaļām.
Satura rādītājs |
Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu]
Atrodams daudzās dabiskās nozīmīgās esteru eļļās, piemēram, rožu, neļķu, hiacinšu, apelsīnu ziedu, Burbona ģerāniju u.c.
Iegūšana[izmainīt šo sadaļu]
Feniletilspirtu iegūst, reducējot etilfenilacetātu ar spirtu un nātriju, vai hidrogenējot fenilacetaldehīdu niķeļa katalizatora klātbūtnē. Var iegūt arī benzola reakcijā ar etilēna oksīdu AlCl3 klātbūtnē; stirola oksīda hidrogenēšana; pēc Grinjāra reakcijas. Pašreizējās feniletilspirta ražošanas komerciālajās metodēs ietilpst Grinjāra sintēze, Frīdela-Krafta process un katalītiskā hidrogenēšana no stirola oksīda.
Iegūšanas procesa stadijas[izmainīt šo sadaļu]
Ķīmiskajā rūpniecībā iegūstamā tehniskā ß-fenietilspirta attīrīšana notiek šādā secībā:
- hloru saturošo piedevu pārziepjošana, neitralizēšana un skalošana;
- vakuuma rektificēšana;
- piemaisījumu atdestilēšana ar kodīgu tvaiku;
- atkārtota vakuuma rektificēšana.
Izmantošana[izmainīt šo sadaļu]
Izmanto kā konservantu oftalmiskos šķīdumos un kā farmaceitisku līdzekli (antimikrobu), parfimērijā (ziepju aromātiskās piedevas) un pārtikas rūpniecībā (aromātisko pārtikas esenču izgatavošanai). Izmanto arī kā izejvielu ß-feniletilacetāta un dažu citu smaržvielu sintēzei. Insektu apkarošanā feniletilspirtu uzskata par līdzekli pret moskītiem. Zemās cenas, stabilitātes un smaržas kvalitātes dēļ feniletilspirts ir ideāli piemērots ziepju aromāts. Aptuveni 85% feniletilspirta izmanto smaržām. Feniletilspirta izmantošana parasti neizraisa veselības problēmas.
Fizikālās īpašības[izmainīt šo sadaļu]
Feniletilspirtam, iespējams, ir visprestižākais ķīmiskais aromāts no visām aromātiskajām organiskajām vielām parfimērijas pasaulē. To nosaka tā izsmalcinātā dabisko rožu ziedlapiņu smarža. Feniletilspirts ir šķidrums. Stipri sakratot, 100 ml ūdens šķīst 2ml vielas. 50% spirtā labi šķīst (1:1) un ierobežoti šķīst ūdenī (1:60). Kušanas temperatūra -27 °C, vārīšanās temperatūra 220-222 °C. Molekulmasa: 122,17. C 78,66%, H 8,25%, O 13,10%.
|
|
Augstākā labuma |
I šķira |
|
Smarža |
Rožu |
|
|
Organoleptiskais vērtējums, punktos |
4,5 |
4,0 |
|
Laušanas rādītājs n(20/d) |
1,5310-1,5330 |
1,5310-1,5330 |
|
Blīvums pie 200C, g/cm3 (d(20/4)) |
1,021-1,025 |
1,021-1,025 |
|
Spirta masas daļa, %, ne mazāk kā |
99,97 |
99,0 |
|
Glabāšanas garantijas laiks, mēneši |
12 |
12 |
Ķīmiskās īpašības[izmainīt šo sadaļu]
- Feniletanols piedalās parastajās spirtu vai aromātisko savienojumu reakcijās.
- Feniletanolu izmanto dažādu ķīmisko vielu sintēzē.
|
|||||||