Ferdinands Antonijs Osendovskis
| ||||||||||||||
Ferdinands Antonijs Osendovskis (poļu: Ferdynand Antoni Ossendowski; dzimis 1878. gada 27. maijā, miris 1945. gada 3. janvārī) bija Latvijas poļu izcelsmes ceļotājs, rakstnieks, žurnālists un antikomunists, uzrakstījis grāmatas par Oktobra revolūciju un Krievijas pilsoņu karu.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1878. gadā Ludzā ārsta Marcina Osendovska ģimenē, viņa vecāki bija cēlušies no Lietuvas tatāriem. Pēc Ludzā pavadītiem pirmajiem trīs dzīves gadiem[1] viņa vecāku ģimene pārcēlās uz Pleskavas guberņu, vēlāk uz Kamjanecu-Podiļsku, tad uz Sanktpēterburgu.
Mācījās Sanktpēterburgas universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes ķīmijas nodaļā, studijas turpināja Sorbonnā, iegūstot ķīmijas zinātņu doktora grādu. No 1904. gada strādāja Tālajos Austrumos, veicot ģeoloģiskās izpētes darbus. Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā Mandžūrijā, līdz 1907. gadam bija ieslodzīts cietumā. Pēc soda izciešanas pievērsās zinātniskajai un literārajai darbībai.
Rakstīja daiļliteratūru, strādāja par žurnālistu. Tiek uzskatīts par t.s. Sisona dokumentu autoru, kuros attēlota Vladimira Ļeņina saikne ar Vācijas drošības dienestiem. Strādāja Aleksandra Kolčaka un Romāna fon Ungerna-Šternberga valdībās.
No 1922. gada dzīvoja Polijā, kļūdams pazīstams ar grāmatām par Krievijas neseno vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara sākuma piedalījies poļu Pretošanās kustībā. Miris 1945. gadā, īsi pirms PSRS karaspēka ienākšanas. Tā kā Osendovskis bija pazīstams antikomunists, padomju drošības iestādes veica Osendovska ekshumāciju, lai pārliecinātos par viņa nāvi.
F.A.Osendovskis ir otrais visvairāk tulkotais poļu rakstnieks, viņa grāmatas tulkotas divdesmit pasaules valodās, arī latviešu[2].
2017. gadā, pateicoties Latvijas Poļu savienības rūpēm un ar Polijas Republikas Senāta atbalstu, Ludzā uzstādīts F.A. Osendovska piemiņas akmens ar plāksni.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Osendovskis Antonijs Ferdinands». ludzasbiblio.lv. Skatīts: 2021.gada 9.aprīlī.
- ↑ Ferdinands Antonijs Osendovskis. Cilvēku, zvēru un dievu zemē. Rīga : Zvaigzne ABC, 2017. ISBN 9789934064661. tulkojis Rišards Labanovskis
- ↑ «Piemiņas akmens A.F.Osendovskim». ludzasbiblio.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. septembrī. Skatīts: 2021.gada 9.aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferdinands Antonijs Osendovskis.
|