Ferdinands II Habsburgs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ferdinands II
Ferdinand II. (vācu)
Ferdinand II. Štýrský (čehu)
II. Ferdinánd (ungāru)
Georg Pachmann 001.jpg
Ferdinands II
Bohēmijas karalis
Amatā
1617. gada 5. jūnijs — 1637. gada 15. februāris
(kronēts 1617. gada 29. jūnijā Prāgā)
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III
Ungārijas karalis
Amatā
1618. gada 1. jūlijs — 1637. gada 15. februāris
(kronēts 1618. gada 1. jūlijā Presburgā)
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III
Svētās Romas imperators
Amatā
1619. gada 26. augusts — 1637. gada 15. februāris
(kronēts 1612. gada 26. jūnijā Frankfurtē)
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III
Austrijas erchercogs
Amatā
1619. gads — 1637. gada 15. februāris
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III

Dzimšanas dati 1578. gada 9. jūlijā
Grāca
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miršanas dati 1637. gada 15. februārī (58 gadu vecumā)
Vīne
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Apglabāts Sv. Vita katedrāle, Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Dinastija Habsburgi
Tēvs Kārlis II
Māte Bavārijas Marija Anna (Vitelsbahu dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) Bavārijas Marija Anna (Vitelsbahu dinastija)
Eleonora Gonzaga (Gonzagu dinastija)
Bērni 7 bērni, to skaitā Ferdinands III, Austrijas Marija Anna, Austrijas Cecīlija Renāte, Leopolds Vilhelms Habsburgs
Reliģija katolisms

Ferdinands II (vācu: Ferdinand II., čehu: Ferdinand II. Štýrský, ungāru: II. Ferdinánd; dzimis 1578. gada 9. jūlijā, miris 1637. gada 15. februārī) bija Habsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1619. gada līdz savai nāvei. Bija arī Bohēmijas un Ungārijas karalis un Austrijas erchercogs. Ferdinanda II valdīšana iekrita Trīsdesmitkaru gada laikā, un Ferdinands II bija viens no katolisma un kontrreformācijas balstiem.

Dzimis Grācā. Austrijas erchercoga Kārļa II dēls. Izglītojies pie jezuītiem. 1617. gadā viņš tika ievēlēts par Bohēmijas karali, 1618. gadā — Ungārijas karali un 1619. gadā — par Svētās Romas impērijas imperatoru. Būdams stingrs katolis un balstoties uz Spānijas un Polijas atbalstu, aktīvi atbalstīja katolismu un nepieļāva reliģisko toleranci. 1618. gadā sacēlās Bohēmija, čehi tika sakauti Baltā Kalna kaujā un sākās Trīsdesmitgadu karš. Karš noritāja ar mainīgām sekmēm. Par Katoļu līgas militāro līderi izvirzījās Albrehts fon Vallenšteins. 1635. gadā Ferdinands II un Saksijas kūrfirsts noslēdza Prāgas miera līgumu, kas tomēr neizbeidza karu, jo cīņās protestantu pusē iesaistījās Francija. 1637. gadā Ferdinands II nomira, bet karš beidzās 1648. gadā ar Vestfālenes miera līgumu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]